Lelde Ceriņa: "Lielākais izaicinājums ir nesastrīdēties par niekiem"

Lelde Ceriņa: "Lielākais izaicinājums ir nesastrīdēties par niekiem"

22. Sep 09:48 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pirms astoņiem mēnešiem Lelde un Aivis Ceriņi kļuva par vecākiem meitiņai Adelei. Šobrīd, kad abi jau pieraduši pie jaunās lomas, abi intervijā Māmiņu Klubam dalās ar savu pieredzi, kā ir būt vecākiem.

Pirmā nakts mājās

Mazulim piedzimstot, mainās visa līdzšinējā dzīve un dienu kārtība. Kā stāsta Lelde, pirmā apbružāšanās jaunajā lomā abiem bijusi, kad kopā ar jaundzimušo Adeli atgriezušies mājās, jo šajā momentā jaunie vecāki mājās ir vieni bez atbalstošā personāla. Šo dienu Lelde atceras jo īpaši spilgti, jo bija Jaunais gads: “Tas bija pilnīgs trakums. Mēs nodziedājām Adelei himnu, noklausījāmies prezidenta runu, un tieši pēc tam viņai sāka sāpēt vēderiņš, jo kaimiņi, labu gribot, bija atnesuši rasolu un citus labumus, ko, protams, neaizdomājoties, ka tagad baroju bērniņu, arī apēdu.”

Adele pirmajā naktī mājās raudājusi līdz pat sešiem rītā, kas, protams, Aivim radījis sava veida paniku. “Secināju, ka scenāriju nevar uzrakstīt. Mūsu abu darbs ir rakstīt scenārijus, taču šajā gadījumā ir daudz tukšumu un daudzpunkšu,” piedzīvoto atceras Aivis.

Sajust otru

Būt par vecākiem ir atbildības pilns pienākums, un, kā atzīst Lelde, viņu ģimenē lieliski nostrādā mehānisms, kad abi ar Aivi viens otru labi sajūt. Kā piemēru viņa min situācijas, kad Aivis gluži vai nolasa no acīm, ka Leldei pienācis mirklis, kad vairāk nevar, tāpēc mudina viņu atpūsties, kamēr viņš padzīvosies ar meitiņu. “Jau pirmajos mēnešos viņš uztaustīja manu sajūtu un pārķēra auklēšanu, rūpes par mazo, kā arī ļoti daudz palīdzēja, gatavojot ēst un tīrot māju, tāpēc nenonācām tādā izmisuma punktā, ka mēs netiktu vairs galā,” atceras Adeles māmiņa Lelde Ceriņa.

Tas saskan ar vienu no padomiem, kuru Ceriņu pāris saņēmis no apkārtējiem. “Vērtīgākais, ko paturēju no visiem padomiem prātā, ir nebaidīties lūgt palīdzību,” saka Lelde, piebilstot, ka to darīt, patiesībā, ir ļoti grūti, jo vienmēr šķiet, ka ar visu jau izdosies tikt galā pašai, taču reiz pienāk situācijas, kad saproti, ka palīdzība tomēr ir jālūdz.

SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT

Prast saglabāt attiecības

Lielākais izaicinājums, kā atzīst Lelde un Aivis, ir prasme saglabāt attiecības un nestrīdēties par niekiem, jo katru reizi, kad Adele kļūst niķīgāka vai raud, uzvelkas arī viņas vecāki, tāpēc ir viegli vienam uz otru sakliegt. “Meita taču ir mūsu eņģelītis, taču viens otra gan šajos brīžos atļaujamies pateikt kādu skarbāku vārdu,” godīgi atzīst Lelde. Tāpēc, viņuprāt, ir svarīgi saglabāt attiecības, lai nenonāktu līdz punktam, par kuru mēdz runāt arī draugi, stāstot, ka pēc pāris gadiem no attiecībām palicis vien “čiks”, jo viss laiks un uzmanība veltīta tikai mazulim. Šī iemesla dēļ Lelde un Aivis ieklausās viens otrā un mēģina arī atrast laiku otram.

Ikdienā Lelde un Aivis ļoti strādā pie laika menedžmenta, lai arī Leldei, pa vidu Adeles auklēšanai, būtu iespēja apmeklēt kādu procedūru vai arī satikties ar draudzenēm. “Diemžēl, šādās reizēs man mēdz piezagties vainas apziņa, jo esmu izgājusi ar draudzenēm, taču Aivis ir mājās ar bērnu. Man šķiet, ka tomēr abi esam nopelnījuši brīvo laiku,” skaidro Lelde, sakot, ka viņai ir grūti distancēties no šādas sajūtas.

Ieaudzināt sirds siltumu

Runājot par cilvēkiem, Leldei un Aivim vienmēr kā mēraukla kalpo sirds siltums, pēc kura abi arī nosaka, vai tie ir viņu cilvēki. “Ja sajūtam sirds siltumu, tad zinām, ka vēlamies sev šo cilvēku blakus,” saka viņi, norādot, ka vēlētos, lai arī par Adeli varētu tā teikt citi. Tāpat arī abi vecāki vēlas meitiņai sniegt atbalsta sajūtu, ļaujot viņai sajust, ka vecāki ir blakus un vienmēr būs kā balsts dzīves ceļā. 

SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT