Laužam mītus par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu!

Laužam mītus par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu!

26. Feb 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Daļa sabiedrības, kas patlaban ir kļuvuši par vecākiem un vecvecākiem, savas dzīves laikā diemžēl ir piedzīvojuši vairākas finanšu krīzes – sākot no valūtas maiņām, banku un uzņēmumu sabrukumam pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un globālajai ekonomikas krīzei nedaudz vairāk kā 10 gadus atpakaļ, līdz pat COVID -19 pandēmijas izraisītajām grūtībām, kas mūs skar šobrīd. Tādēļ pamatots ir jautājums, vai un kā veidot uzkrājumus, kāds ir drošākais krāšanas veids, lai nākotnē nebūtu jāsaskaras ar finansiālām grūtībām.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir viens no populārākajiem uzkrājumu veidiem, taču arī šajā jomā joprojām valda daudz mītu. 

1.     Dzīvības apdrošināšana – tas ir dārgi, to var atļauties tikai bagātie 

Lai gan vēl aizvien daudzi cilvēki tā domā, tas nebūt tā nav! Apdrošināšanas sabiedrības ERGO uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas minimālā ikmēneša iemaksu summa ir 30 eiro, taču atbilstoši saviem ienākumiem līgumā var fiksēt optimālo maksājuma summu. Protams, var arī iemaksāt vairāk, ja rodas šāda iespēja. Lai tiktu pie vērā ņemama uzkrājuma, patiesībā pietiek ar nelielu summu, ko regulāri iemaksāt. Bieži vien nomākta garastāvokļa vai noguruma vadīti, mēs ļaujamies impulsīviem pirkumiem, iegādājoties lietas, kuras nemaz nav īsti vajadzīgas un neiepriecē. Tā vietā labāk mēneša sākumā saplānot tēriņus un brīvos līdzekļus veltīt uzkrājuma veidošanai. Arī atsakoties no tādiem šķietami sīkiem paradumiem kā dienišķā līdzi ņemamā kafija un bulciņa, kas it kā dārgi nemaksā, gada griezumā var ievērojami audzēt uzkrājuma, nevis gurnu apjomu. 

ERGO un aģentūras “Norstat Latvija" 2020. gada augustā veiktajā pētījumā 34% respondentu atklāja, ka katru mēnesi pēc rēķinu apmaksas un nepieciešamo preču iegādes viņiem paliek vēl brīvie līdzekļi, savukārt 36% respondentu šādi līdzekļi ir ļoti bieži. Tas nozīmē, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir spējīgi atvēlēt līdzekļus arī uzkrājumu veidošanai.

Ja nav īstas pārliecības par ienākumu stabilitāti un iespējām veltīt līdzekļus uzkrājumam, apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz gadu – tas ir minimālais termiņš, un pēcāk pagarināt. 

Tomēr ir vērts paturēt prātā, ka, slēdzot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu uz 10 vai vairāk gadiem, tā īpašniekam ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veiktajām iemaksām. Tas nozīmē, ka no valsts varat saņemt daļu no naudas, ko būsiet ieguldījis sava uzkrājuma veidošanā. 

2.     Jādzīvo ir šeit un tagad, nevis jāraizējas par nākotni un vecumdienām

Tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, kuru ir viegli apgāzt, jo, kā zināms, tas, ko mēs darām šodien, ietekmē to, kāda būs mūsu rītdiena. Tāpēc jo ātrāk sāksiet uzkrāt, jo nodrošinātākas būs vecumdienas! Un kurš gan nevēlas finansiāli bezrūpīgas vecumdienas, lai arī senioru gados varētu baudīt dzīvi, ceļot, kvalitatīvi parūpēties par savu veselību un auklēt mazbērnus? 

Laiks steidzas vēja spārniem – nekas tik ļoti par to neatgādina kā bērni, kuri izaug lieli un, skat, tikko vēl bija pirmā diena bērnudārzā, bet nu jau atvase saņem vidusskolas diplomu! 

Kaut arī dzīvības apdrošināšanas uzkrājuma veidošanas mērķi var būt dažādi atkarībā no individuālajām vēlmēm un iespējām, viens no visbiežāk izvēlētajiem mērķiem ir uzkrājuma veidošana bērna nākotnei – izglītības iegūšanai. Uzsākot patstāvīgu dzīvi, jaunietim ir daudz vajadzību, kuru segšanai nepieciešami finanšu līdzekļi, tādēļ vecāku vai vecvecāku savlaicīga starta kapitāla veidošana savām atvasēm šim mērķim ir racionāls un vērtīgs ieguldījums, ņemot vērā, ka uzkrājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā iespējams izveidot, ik mēnesi veltot tam salīdzinoši nelielus līdzekļus. Piemēram, 10 gadus ik mēnesi maksājot 50 eiro par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ieguvums ir dzīvības apdrošināšanas aizsardzība 7000 eiro apmērā, uzkrājums 6380 eiro un nodokļu atmaksa 1200 eiro. 

3.     Nav ko piesaukt nelaimi, man nevajag dzīvības apdrošināšanu

Šādi nereti domā mazliet māņticīgie. Taču neviens no mums nezina, kas ar mums var atgadīties, turklāt arī nopietnas saslimšanas mūsdienās arvien biežāk skar arī gados jaunus cilvēkus, tāpēc tas ir mīts, ka nopietna kaite, kuras rezultātā ģimene var zaudēt apgādnieku, var piemeklēt tikai vecumdienās. Tāpēc ir noderīgi zināt, ka uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ir iespēja arī iekļaut tādus papildu apdrošināšanas veidus kā nelaimes gadījumu apdrošināšanu (atlīdzības izmaksa par kaulu lūzumiem, traumām, pārejošu darba nespēju, invaliditāti, nāvi), kritisko saslimšanu (infarkts, insults, vēzis u.c. nopietnas saslimšanas) apdrošināšanu un audzināšanas pabalsta apdrošināšanu (pabalsta izmaksa bērnam apgādnieka zaudēšanas gadījumā). Šos papildu apdrošināšanas veidus vienas polises ietvaros var iekļaut gan sev, gan arī citām personām, piemēram, dzīvesbiedram un bērnam.

Gadījumos, kad ģimene zaudē vienu no apgādniekiem vai kādu citu iemeslu dēļ ievērojami samazinās ģimenes ienākumi, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir kā drošības spilvens ģimenei. It sevišķi noderīgi tas ir situācijās, ja ģimenei ir ilgtermiņa finanšu saistības, piemēram, kredīts mājokļa iegādei. Šādos gadījumos, slēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu, vajadzētu pievērst uzmanību dzīvības apdrošināšanas riska apdrošinājuma summai. Tai būtu jābūt līdzvērtīgai esošajām finanšu saistībām, lai apgādnieka zaudēšanas gadījumā ģimenei papildu pārdzīvojumus un raizes nesagādātu domas par to, kā segt uzņemtās finanšu saistības. 

4.     Krāt “zeķē” ir drošāk, nekā kādam uzticēt savu naudu, vai tiešām? 

Nē, jo uzkrājošā apdrošināšana ne tikai sniedz finansiālu drošības spilvenu apdrošinātā nāves, slimības vai nelaimes gadījumā, ļauj sakrāt vērā ņemamu naudas summu, bet arī klientu līdzekļi tiek droši pārvaldīti. Nauda ne tikai uzkrājas kontā, bet tiek ieguldīta uzticamos ieguldījumu fondos. Jāpatur prātā, ka, atkarībā no riska tolerances, peļņa ir mainīga. Ieguldījumu fondiem ir divi veidi - obligāciju fondi un akciju fondi. Obligāciju fondu peļņa ir relatīvi stabila, svārstības nav lielas. Akciju fondi ir riskantāki, tie, no vienas puses, var vairāk pelnīt, bet ekonomikas krīzes gadījumā to vērtība var izteiktāk kristies. Uzkrājošās apdrošināšanas līguma slēgšanas sākumā ir iespējams izvēlēties risku toleranci. Taču par šīm svārstībām nav jāraizējas, savu iemaksāto naudu polises īpašnieks nezaudēs – šos tirgus uzrauga finanšu institūcijas, un ieguldījumu fondos ir tūkstošiem uzņēmumu. Pat tad, ja vājinās ekonomika, kāds no fondos esošajiem uzņēmumiem varbūt bankrotē, kādam mazinās vērtība, bet tajā pašā laikā citu uzņēmumu akcijas kļūst vērtīgākas, sāk pelnīt. Lai pazaudētu visu naudu, būtu jābankrotē teju visiem pasaules uzņēmumiem, taču šāda situācija nav pat teorētiski iespējama. ERGO savā praksē izvēlas tikai augstas kvalitātes un labāk novērtētos fondus. Rūpīgi tiek sekots līdzi fondu kvalitātes rādītājiem, regulāri tiek pārskatīts piedāvāto ieguldījumu fondu saraksts, lai nodrošinātu saviem klientiem pēc iespējas lielāku fondu ienesīgumu un zemākas fonda pārvaldīšanas izmaksas. 

Ja tev rodas kādi papildu jautājumi par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, sazinies ar ERGO apdrošināšanas speciālistiem, zvanot pa tālruni 1887 vai rakstot uz e-pastu info@ergo.lv.

Šobrīd slēgt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu ir īpaši izdevīgi, jo, to darot līdz 2021. gada 31. janvārim, iespējams saņemt nelaimes gadījumu apdrošināšanu uz vienu gadu bez papildu maksas.