Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs tieši sievietes veido uzkrājumus bērnam

Visās Baltijas valstīs sievietes biežāk nekā vīrieši rūpējas par uzkrājumu veidošanu bērniem, tomēr Latvijā šis īpatsvars ir izteikti lielāks, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati par 2013. gadu. Latvijā no visiem SEB dzīvības apdrošināšanas noslēgtajiem bērnu uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem, 64% noslēgušas sievietes. Igaunijā un Lietuvā šis skaits ir mazāks - attiecīgi 54% un 53%. Un pēdējā gada laikā ir vērojama pozitīva tendence, ka tēvi aizvien vairāk iesaistās bērna uzkrājuma veidošanā.

2013.gadā Latvijā 36% vīriešu noslēdza apdrošināšanas līgumus ar uzkrājuma veidošanu bērna nākotnei, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā. Arī Igaunijā pieaug vīriešu - apdrošinājuma ņēmēju - skaits. Ja 2012.gadā no visiem noslēgtajiem bērnu uzkrājumu līgumiem 36% bija noslēguši vīrieši, tad 2013.gadā to skaits sasniedza jau 46%.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem, Latvijā vecāki salīdzinoši vēlāk sāk rūpēties par uzkrājumu veidošanu bērnam. Latvijā vecāki uzkrājumu veidošanu uzsāk brīdī, kad bērns dodas skolas gaitās un ir sasniedzis sešu - septiņu gadu vecumu. Savukārt Lietuvā un Igaunijā vecāki slēdz līgumus par uzkrājumu veidošanu bērnam pavisam agrā vecumā - vidējais bērna vecums līguma noslēgšanas brīdī Lietuvā ir 2 gadi, un Igaunijā - 4 gadi.

Vidējās ikmēneša iemaksas bērna uzkrājumam mūsu valstī veido 29 eiro, bet Igaunijā un Lietuvā uzkrājuma vidējā iemaksa ir lielāka - attiecīgi 33 eiro un 37 eiro mēnesī. Līdz ar to, atšķirībā no kaimiņvalstīm, vidējais līguma termiņš, kura laikā iespējams uzkrāt kapitālu bērnam, Latvijā ir īsāks, un attiecīgi bērna vajadzībām vidējais uzkrātais finanšu apjoms arī ir mazāks.

SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts: "Šie dati ir īpaši interesanti, ja ņem vērā, ka Latvijā ir vislabvēlīgākā situācija, kas sniedz iespēju no valsts saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus 24% apmērā par veiktajām iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Lietuvā nodokļu atvieglojumi, veicot uzkrājumu bērna nākotnei, ir 15% apmērā, bet Igaunijā tādi nav paredzēti. Taču tas neattur mūsu kaimiņus no gatavības sākt veidot uzkrājumus pēc iespējas agrāk un novirzīt uzkrājumam lielākas summas.”

Lai gan Latvijā ir vislabvēlīgākā situācija uzkrājumu veidošanai, kas ļauj parūpēties par naudas uzkrāšanu un apdrošināšanu, kā arī izmantot valsts paredzētos nodokļu atvieglojumus 24% apmērā no summas, kas novirzīta uzkrājumam, iedzīvotāji vēl arvien neizmanto pilnībā savas iespējas. To apliecina SEB bankas jau otro gadu kopā ar Māmiņu Klubu veiktā vecāku aptauja. Gada laikā par 10 procentpunktiem - no 18% līdz 28% - ir pieaudzis to vecāku skaits, kuri izmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Joprojām puse no aptaujātajiem neko nezina par nodokļu atvieglojumiem vai ir kaut ko dzirdējuši par šādu iespēju, taču nezina, kā šos atvieglojumus izmantot.

Vecāku aptaujā noskaidrots, ka vecākiem ir dažādi mērķi bērna uzkrājuma veidošanai. Vēl arvien pārliecinoši populārākais mērķis ir saistīts ar naudas līdzekļu uzkrāšanu bērnam izglītības iegūšanai nākotnē. Otrajā vietā ierindojas vēlme sarūpēt finansējumu bērna pirmās dzīvesvietas iegādei. Tāpat vecāki krāj, lai nākotnē bērns varētu doties ceļojumā, izveidot savu uzņēmumu vai īstenotu kādu citu nodomu, uzsākot patstāvīgu dzīvi.

Informāciju sagatavoja Kristīne Martinsone, "SEB bankas" ārējās komunikācijas projektu vadītāja.