06.05 15:45-16:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sestdien, 16. aprīlī, biznesa augstskolas Turība telpās norisināsies Veselības un labsajūtas diena, ko organizē dabiskās veselības centrs ReCure sadarbībā ar dzīvesstila bloga HappyWhispers.lv autori Līgu Andžāni. Pasākuma ietvaros ar lekciju par to, kā izaudzināt veselus bērnus, uzstāsies britu naturopāts un osteopāts Alekss Džonsons. Pirms ierašanās Rīgā Alekss atbildēja uz dažiem jautājumiem, kas skar mazuļa veselību kā grūtniecības, tā zīdīšanas laikā.
No kā sievietēm vajadzētu izvairīties grūtniecības laikā, ja runājam par uzturu? Vai uztur, ko māte lieto, gaidot mazuli, ietekmē pēcnācēja veselību?
Bērns, kas aug un attīstās mātes ķermenī, ir tik jūtīgs gan pret uzturu, gan intoksikāciju, kā nekad vēlāk visā dzīvē. Patiesībā katra mazuļa šūna var tikt padarīta spēcīgāka vai vājāka atkarībā no mātes uztura un dzīvesveida. Ja mēs mātes ķermeni iztēlojamies kā automašīnu rūpnīcu, tad uzturs, ko mamma grūtniecības laikā uzņems, tiks sadalīts un asimilēts, savukārt no tā tiks izgatavots jaunais auto. Jo labāki būs “izejmateriāli”, jo labāks būs “galaprodukts”.
Dažāda veida toksīni un piesārņojuma veidi visvairāk uzkrājas tieši mīkstajos audos un zemādas taukaudos. Ir pierādīts, ka bērna veselību ietekmē ne tikai uzturs grūtniecības laikā, bet arī tas dzīvesveids un uzturs, ko mamma ir lietojusi pat 12 mēnešus pirms grūtniecības.
Taču jāņem vērā, ka uzturs ir tikai viena no komponentēm, ko nature cure praktizētāji uzsver kā būtisku veselīgas grūtniecības norisei. Visi faktori, kas ir svarīgi veselībai, jāpiemēro holistiskā jeb vienotā pieejā. Tas nozīmē, ka vienlīdz svarīgi ir visi elementi – ūdens, gaiss, saules gaisma, atpūta, miegs, fiziskās aktivitātes, mugurkaula veselība, kā arī uzturs. To visu plašāk skaidrošu savā lekcijā Veselības un labsajūtas dienas ietvaros.
Viens no populārākajiem jautājumiem mūsdienās: bet ko tad īsti vajadzētu ēst, lai būtu veseli
Herberts Šeltons, viens no ievērojamākiem dabiskās higiēnas pionieriem, ir teicis, ka “nedabiski, demineralizēti, devitaminizēti, balināti, konservēti, krāsoti, oksidēti produkti” ir nepiemēroti, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamajām uzturvielām. Vienkāršāk un ieteicamāk būtu fokusēties uz tām lietām, kam būtu jābūt ikdienas uzturā. Ideālā gadījumā (ne tikai grūtniecības laikā!) uzturā būtu jālieto dabiski audzēti, pilnvērtīgi augu valsts produkti. Uzturam būtu pilnvērtīgi jānodrošina organisms ar bāziskajiem elementiem, makroelementiem, minerālvielām, vitamīniem, antioksidantiem un bioloģiski aktīvajām vielām. Būtu jālieto daudz saulē nogatavojušos augļu, kā arī pietiekamu daudzumu zaļo lapu dārzeņu. Ideālā gadījumā lielākā daļa šo produktu uzturā tiktu lietoti svaigā veidā.
Kā ar mātes uzturu zīdīšanas laikā? Kā izvairīties no iespējamām alerģijām, kas varētu skart mazuli?
Mātes uzturam zīdīšanas laikā būtu jābūt tādam pašam kā pirmsdzemdību periodā - daudz vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu saturošu produktu, kā arī pilnīga atteikšanās no toksiskiem, rafinētiem, konservantus vai pārtikas piedevas saturošiem produktiem. Saglabājiet vienkāršību - veselīgai pārtikai nevajadzētu būt sarežģītai.
Alerģijas jeb kairinājumi var rasties no jebkuras vielas vai produkta, kas kairina gremošanas sistēmas gļotādu, un tā mazuļiem zīdīšanas laikā ir īpaši jūtīga. Šī iemesla dēļ mammai būtu ieteicams izvairīties vai atteikties no asām garšvielām, cukura, sāls, ķiplokiem, čili, pipariem - tas viss var mainīt piena garšu un kairināt zīdaiņa gremošanas sitēmu. Zīdīšanas laikā jāpatur prātā, ka to uzturu, ko saņem māte, ar mātes pienu saņem arī bērns. Tieši tādēļ, barojot mazuli ar mammas pienu, būtu pavisam jāatsakās no alkohola, kofeīna, tabakas un medikamentiem.
Ko iesākt, ja mazulim tomēr parādās kāda alerģija?
Ja mazulim parādās kādas kairinājuma pazīmēs, būtu jāpievēršas vienkāršākam uzturam, izslēdzot visu, kas varētu radīt kairinājumu vai iekaisumu. Mēs zinām, ka mazuļi, bērni un pat pieaugušie var būt jūtīgi pret dažādiem produktiem – rafinētiem produktiem, pusfabrikātiem, gaļu, jūras produktiem, kā arī pasterizētiem un homogenizētiem piena produktiem (runa nav par svaigu pilnpienu). Šos tad arī derētu izslēgt un pavērot, vai ir uzlabojumi.
Cik ilgi būtu ieteicams barot mazuli ar mammas pienu un kā zīdīšana ietekmē bērna veselību?
Nav piemērotāka uztura mazulim kā mātes piens! Tas ir iedeāli piemērots visiem attīstības posmiem un nodrošina arī imunuloģisko aizsardzību, kas nepieciešama, kamēr attīstās mazuļa paša imūnsistēma.
Pasaules Veselības organizācija iesaka zīdīt bērnus vismaz pirmos divus dzīves gadus. Lielākā daļa speciālistu piekrīt, ka ekskluzīva zīdīšana (tikai mātes piens, nekas cits) ir vajadzīga vismaz pirmos 6 dzīves mēnešus. Pēc nature cure principiem zīdīšanu var turpināt arī līdz 3 gadu vecumam, bet papildus no 6 mēnešu vecuma jādod arī cita veida uzturs, kas ap 2 gadu vecumu veido lielāko daļu bērna uztura.
Mātes piena uzturvērtība, protams, nav vienīgais iemesls, kāpēc mazuļus vajadzētu zīdīt. Arī māte saņem īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumus, barojot bērnu ar krūti, tai skaitā, zemāks risks saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi. Tāpat zīdīšana palīdz mātes organismam atgūties un sakārtoties pēc grūtniecības. Mazsvarīga nav arī emocionālās saites veidošanās starp māti un bērnu.
Plašāku informāciju par to, kā audzināt veselus bērnus, uzzināsiet Aleksa Džonsona lekcijā sestdien, 16. aprīlī, Veselības un labsajūtas dienas ietvaros.
Papildu informācija par pasākuma programmu atrodama blogā HappyWhispers.lv
