Laša dārzeņu siera zupa brīvdienām

Kad ārā vēss, vēlējos iedrošināt mammas gatavot zupas. Mūsmājās zupas ir vismīļākais ēdiens visiem, izņemot tēti, jo vīrieši no zupas nevarot paēst. Varbūt nedaudz smieklīgi skan, bet vakar tiešām gatavoju zupu no tā, kas mums bija mājās pieejams. Izrādās, ka saldētavā bija aizmirsies pamatīgs gabals laša, steiku taisīt negribejās, tad nu nolēmām vārīt zupiņu. 

Zupai būs nepieciešams:

500g lasis ( mums bija vairak kā 1kg)

kartupeļi

burkāni

ingvers

briseles kāposti

sīpoli

ķiploki

dilles

sāls

dārzeņu buljona kubiciņš pēc nepieciešamības

kausētais klasiskais siers 1 paciņa

Ieliku vārīties katlā laša gabalu, pielēju tik daudz ūdens, lai lasis būtu nosegts un vēl mazliet vairāk. Kamēr tas vārījās, mizoju burkānus, kartupeļus, sīpolus, ķiplokus, tas viss mums no pašu dārza, pašu audzēts un bez ķimikālijām. Lasi gan paši neaudzējam :)

Nomizoju ingveru un sarīvēju uz smalkās rīves klāt lasim, kurš vārījās, lai buljonam būtu spēcīgāka garša.

Kad lasis bija gatavs, izņēmu no katla, noliku uz šķīvja dzesēties. Tad nokāsu buljonu, lai tas dzidrāks.

Ņēmu lielo ģimenes zupas katlu, uzkarsēju, pievienoju nedaudz olīveļļu un liku apcepties smalki sagrieztus vidēja izmēra 2 sīpolus, tad tiem pievienoju ripiņās sagrieztus burkāniņus un vēl nedaudz apcepu. Tad pielēju nokāsto buljonu. Pievienoju briseles kāpostu pusītes un sagrieztus kartupeļus. Atkal pievienoju sarīvētu ingveru, iespiedu arī no ķiplokspiedes 3 lielas ķiploka daiviņas. Tad pievienoju vienu paciņu klasiskā kausētā siera. Vārīju, līdz visi dārzeņi gatavi, vēl pēc garšas pievienoju sāli, piparus, vislabāk būtu vēl pus tējkarotīti adžikas, bet tā mums mājās bija beigusies. Var vēl likt arī dārzeņu buljona kubiņu, bet tas jau gaumes jautājums.

Tad atdalīju lasi no asakām un ādas, un smalkos gabaliņos liku katlā klāt visiem dārzeņiem, es vēl caur pirkstiem rūpīgi pārbaudīju, vai nav asakas, tādēļ man lasis bija ļoti smalkos gabaliņos, lai izslēgtu asaku iespējamību, jo zupiņu ēda arī mūsu mazā māsiņa. Pirms liešanas šķīvjos, smalki sakapāju dillītes un iebēru katlā. Zupa sanāca bieza un ar ļoti daudz lasi. Meitenes ēda ne tikai vakariņās, bet arī brokastīs. Dēlam šoreiz šī gardā zupiņa "gāja gar degunu", jo viņš ciemojas pie vecmammas. Kā viņš saka:"Mamma zupas gatavo vislabāk, nekur tik garšīgas vēl neesmu ēdis."

Labu apetīti!