Laimētā labsajūta

Aprīļa vidū šeit pat, MK, rīkotā konkursā biju tā laimīgā, kas saņēma biļetes uz Veselības un labsajūtas dienu, ko rīkoja meitenes no Feel Good un Happy Whispers (ieklausieties un sajūtiet, cik dziļdomīgi un nosaukumi!)

Tad nu lūk, saņēmusi 2 ielūgumus savā pasta kastītē, kur viens paredzēts dēlam, devāmies augstskolas Turība virzienā. Ak, jā, iepriekšējā dienā vēl nopirkām jogas paklājiņus, kas gan vēlāk izrādījās nederīgi:D 

Piereģistrējāmies, pārģērbāmies vingrošanas tērpos un devāmies uz rīta jogu. Lai gan blakus telpā bija paredzēta nodarbība tieši jogas iesācējiem, mēs "patrāpījāmies'' pie otras pasniedzējas, kas vadīja "'Hatja jogu Ajengāra tradīcijā" (citēju no dienas apraksta:)) Ziniet, laikam Dievs tik tiešām visu noliek savā vietā un parāda mums ceļu, kurš ejams. Šī nodarbība bija tieši tas, kas bija vajadzīgs manam prātam, manam ķermenim. Ja ņem vērā to, ka gan man, gan dēlam tā bija pirmā jogas nodarbība mūžā, manuprāt, galā tikām labi. Arī puikam ļoti patika. Protams, protams, lai izprastu kustībām jēgu, nonāktu pie kaut kādām atziņām utt, ir nepieciešami gadi, ja ne viss mūžs, taču man radās sajūta, ka tur tik tiešām ir kaut kas vairāk par vienkāršu vingrošanu. Un pasniedzējas siltā balss, veids, kā vingrojumi tiek pasniegti, norādes, pamācības-tik mierpilni un izjusti. Mums ļoooti patika. Tāpēc jau šobrīd esmu Joga PA saulei apmeklētāja. Braucu turp 2x3 nedēļā. Mācos sevi iepazīt, sev uzticēties, spēt vairāk. Joga tiešām nav garlaicīga, kā daudzi domā. Esmu pat saņēmusies pakarināties siksnās ar galvu uz leju:D Stundas paskrien nemanot. Un tad gan ķermenis, gan prāts ir vingrāks. Pati mierīgāka. Tur kaut kas ir! Pagaidām gan puika netiek līdzi uz nodabībām, bet skolu lielie darbi iet uz beigām, un tad noteikti piedalīsies. 

Tad noteikti gribu uzteikt ļoti aizraujošās vieslektoru lekcijas par tēmu grūtniecības, demdības, dabīgs uzturs utt. Kaut arī man grūtniecība un viss, kas ar to saistīts, jau aiz muguras, bija ļoti interesanti ieklausīties arī citādā viedoklī gan par pošu nozīmi, mājdzemdībām. Es noteikti neesmu bijusi tik drosmīga, lai dzemdētu mājās, bet varbūt ir pavisam citādi, jo kā izteicās pats angļu naturopāts Alekss Džonsons "ne jau tie, kas dzemdē mājās, ir drosmīgi, bet gan tie, kas dodas uz slimnīcu". Tāpat pārskatāmā veidā tikām iepazīstināti ar mātes piena nozīmību bērniņa dzīvē. Cik gan maz vitamīnu un mikroelementu u.c. ir piena maisījumos, salīdzinot ar mātes pienu. Vai zinājāt, ka Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērnu barot līdz 2 gadu vecumam? Pats naturopāts gan iesaka to darīt līdz 3 gadiem. Cik daudzas gan no mums tik ilgi baro? Pie mums, un arī citur Rietumu pasaulē, mātes, kas baro bērnus ar krūti tik ilgi, uzskata par jocīgām. Bet vai tā ir?

Otrs vieslektors bija no tālās Austrālijas Džons Filders. Viņa lekcija bija tik domāt rosinoša! Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien. Ja debesīs ir saule, tātad tās gaisma cilvēkam ir nepieciešama, uzkavējotes ārā pēc iespējas ilgāk, nevis tupot telpās caurām dienām. Ja reiz dabā ir gaiss, tas nav mākslīgi jāatsvaidzina. Vai nav paradoksāli, ka cilvēki tā vietā, lai atvērtu logus vai izietu laukā, liek gaisa atsvaidzinātājus? Vai gaisu tiešām var atsvaidzināt? Par it kā pašsaprotamām lietām, taču cilvēki vairs neprot paļauties paši uz sevi, savām sajūtām, sava ķermeņa signāliem. Tā vietā, lai katru dienu nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, uzsmaidītu viens otram (cik vienkārši, bet, ak, Dievs cik iedarbīgi!), ēstu vienkāršu pārtiku cilvēki sarežģī savu dzīvi ar dirnēšanu pie tehnologijām, skriešanu pakaļ modei, naudai, slavai (stress!) un tad ķeras klāt antibiotikām. Ko var teikt,- traka, traka pasaule:) Bet te nu mēs esam, un ikviens no mums kaut brīdi var aizdomāties, vai tā turpināt un kur mūs tas novedīs. Ikviens var sākt ar sevi, tikai vajag iedvesmotājus un Skolotājus. Katrā gadījumā lekcijas lika aizdomāties par mūsu dzīves trako skrējienu, par vērtībām, par to, ko mēs ēdam, kā mes dzīvojam, kā mēs vienkārši esam.

Trešā lekcija, kuru gan dzirdēju tikai daļēji, bija humora un superīgās ventiņu izloksnes, senvārdu pārpilna. To vadīja zāļu sieva Līga Reitere. Viņa taču pazīst jebkuru puķi, jebkuru zāli, koku. Pāsteidzošas zināšanas, pārsteidzošs pozitīvisms.  Paspēju arī sev šo to atmiņu failā pieglabāt. Latvija ir pilna dažādu garšvielu, dažādu ēdamu lietu, kam mēs ikdienā vienkārši paejam garām kā nevērtīgai nezālei.

Kamēr es klausījos viedo vīru un d[āmas lekcijas, dēls apmeklēja Mazo Pavāru skoliņu pie Lauras Grēviņas, kur tika pagatavots garšīgs kokteilis no bio produktiem. Es gan tādus ikdienā reti pērku, jo manī iekšā ir tas neticības velniņš, ka tie tiešām ir tik bio, cik rakstīts. Un, protams, pirkt apelsīnus par eiro vai 4 eiro kilogramā manai 5 cilvēku ģimenei ir liela starpība. Taču tāpat apzinos, ka, pērkot bio produktus (ja tie tiešām tādi ir), ieguldu nākotnē. Par BIO produktiem noteikti jātaisa atsevišķa tēma, jo tas mani šobrīd patiesi interesē. Lai nu kā, dēls teica, ka kokteilis bijis labs. Vēl viņš paspēja aiziet uz bērnu jogu, kur viss esot bijis vieglāk kā rīta jogā, toties kā piedzīvojums likās staigāšana pa adatu paklājiņu.  Tas ļoti gāja pie sirds! Šobrīd plānoju aiziet pie tās pašas pasniedzējas uz nodarbību vecākiem ar bērnu no 4 gadu vecuma. Iesaku arī jums! Tik tiešām rada kopības sajūtu. Kā jau ikviena nodarbība, ko darām kopā ar savu bērnu. Šai vēl ir pievienotā vērtība kā veselība.

Pēc pusdienām dēlu aizsūtīju mājās (labi, ka netālu dzīvojam), lai ļautos pavisam nezināmai lietai kā meditācija. Biju, jāsaka godīgi, ļoti skeptiski noskaņota, bet strādā tas viss. Atklāju gan dažus blokus sevī, bet kopumā Simonas Kārkliņas vadītā mīlestības meditācija noteikti nāca par labu manai sirdij. Iesākumā pat rokas pārējiem meditācijas dalībniekiem bija grūti iedot, grūti atklāties, grūti elpot smagnējāk utt, taču tad tu ļaujies, sajūti, kā Tevī ieplūst kaut kas...es nezinu, kas...Man kā diezgan pragmatiskai būtnei sākotnēji prāts ņēma virsroku, sacīdams "muļķības, tu tikai sev iestāsti" (un tā varbūt arī bija), bet, kad ļaujies, bez maz vai apskurbsti un kļūsti...nu, jā, laikam jau laimīgs:) Tas bija tiešām piedzīvojums!

Nu un pēdējā mana pietura bija Kundalini joga ar perkusijām. Tas bija kolosāli! Protams, protams, ne man tāda pieredze jeb, pareizāk sakot, nekādas pieredzes pareizi elpot, pareizi noliekties, pareizi salikt rokas, kājas utt. Taču es ļāvos. Skatījos, ko dara pasniedzēja, atkārtoju, bet vairāk ļāvos iekšējām sajūtām. Kaut kur pēc tam lasīju, ka Kundalini joga ir jogu joga, ka "tā ir ātrākais ceļš, kā harmonizēt attiecības starp ķermeni, prātu un dvēseli." Man pēc nodarbības šķita, ka esmu pilna enerģijas, tajā pašā laikā pilnīgi pārsteidzoši mierīga, tā kā apdullusi:) ļoti patika. Un visi tie zvaniņi, gongi un visādi šķindoši un zvanoši instrumenti, kurus ne redzēju, ne arī atpazītu, bet kuri tik ļoti ieskanējās prāta apziņā, kad mierīgi gulējām uz saviem paklājiņiem....Tik dzīvinoši! Man ļoti, ļoti gribētos laisties pilnīgi trakā piedzīvojumā kā Gongu nakts, ko arī šeit reklamēja, taču diemžēl nākamajā dienā ir svarīgs notikums dēlam. Nevaru riskēt. Kas zina, būšu tik apdullusi, ka nesapratīšu, kur rīts un kur vakars:D 

Pārlasīju savu tekstu un šķietu sev pilnīgi traka, bet, patiesi, pasākums Veselības un labsajūtas diena man ir pavēris mazu šķirbiņu durvīs uz nezināmu, bet acīmredzami vilinošu un mierpilnu pasauli, ko vēlos mazliet iepazīt. Kaut esmu cilvēks, kas ātri ar kaut ko aizraujas un tad pēc laika to pamet, būšu vismaz izmēģinājusi dzīvot savādāk, domāt savādāk un just savādāk. Arī bērnus šajā iesaistu. viņiem tas patīk. Pat mazā vingro līdzi, kad mēģinu arī mājās izpildīt jogas vingrojumus. Ja vēl nodarbošos ar jogu pēc gada, tad noteikti ņemšu mazo princesi līdzi uz nodarbībām. 

Ja kaut kas dara mūs labākus, veselākus, mierīgākus, ja ir sajūta, ka spēj uiedēt kā pavasara ziediņš, kāpēc gan nepamēģināt? 

Paldies rīkotājiem, paldies MK par šo iespēju!