Lai jaunā gada apņemšanās nekļūst par nastu: Diētas vietā – veselīgākas attiecības ar ēdienu

Lai jaunā gada apņemšanās nekļūst par nastu: Diētas vietā – veselīgākas attiecības ar ēdienu

18. Jan 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Izvirzot jaunā gada apņemšanās, daudzi par mērķi nosaka samazināt savu svaru, ievērojot dažādas diētas. Tomēr sevis ierobežošana un pārlieka kontrolēšana ilgtermiņā ne vienmēr sniedz cerēto rezultātu, turklāt var kaitēt arī citu mērķu un sapņu piepildījumam. Kā izveidot veselīgākas attiecības ar ēdienu, kas pozitīvi atsauksies arī uz citām dzīves jomām, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

“Veselīgas ķermeņa uzbūves stūrakmeņi ir sabalansēts uzturs un optimāla kaloriju daudzuma uzņemšana, regulāras fiziskās aktivitātes, vismaz septiņu stundu miegs un izvairīšanās no pārmērīga stresa. Lai arī lielākajai daļai iedzīvotāju ir visi priekšnosacījumi veselīga dzīvesveida ievērošanai, nereti mērķa sasniegšanai traucē negatīvas emocijas vai precīzāk – paņēmieni, kā ar tām cīnāmies. Tāpēc tā vietā, lai izmēģinātu kādu ātrus rezultātus sološu diētu, ir ieteicams kritiski izvērtēt savus esošos ēšanas paradumus – kas, kad un kāpēc tiek apēsts,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Intuitīvie un gribasspēka ēdāji

Psihoemocionālās veselības speciālisti cilvēkus iedala divās grupās – tie, kuri paļaujas izsalkumam (intuitīvie ēdāji), un tie, kuri savus ēšanas paradumus cenšas kontrolēt ar gribasspēka palīdzību (gribasspēka ēdāji). Interesanti, ka intuitīvajiem ēdājiem retāk būs liekais svars, jo viņi pavada mazāk laika, domājot par ēdienu, kamēr gribasspēka ēdāji sevi vairāk pakļauj pārēšanās riskam. 

Gribasspēka metodi visbiežāk izmanto tieši dažādu diētu ievērotāji, tomēr ilgtermiņā arī  rezerves var izsīkt. Ja visu savu enerģiju un gribasspēku velta tikai uztura kontrolēšanai, tas var pietrūkt citās dzīves jomās, piemēram, lai pievērstos fiziskām aktivitātēm, atmestu smēķēšanu vai sasniegtu kādu citu jaunā gada apņemšanos. Turklāt gribasspēka izmantošana, lai ignorētu ķermeņa dabiskos signālus par izsalkumu, ir viens no iemesliem, kāpēc nereti diētu ievērošana noved pie svara pieauguma. Neapmierinātība ar rezultātu, savukārt, var negatīvi ietekmēt arī psihoemocionālo veselību, jo cilvēks izjūt kaunu un pie neizdošanās sāk vainot pats sevi.

“Aizraušanās ar īstermiņa un neveselīgām diētām organismam laupa nepieciešamās uzturvielas, tāpēc ilgtermiņa rezultāti var būt pretēji gaidītajam. Ķermenim nesaņemot tam nepieciešamās barības vielas, vitamīnus un minerālvielas, novājinās arī organisma imūnsistēma, ko īpaši svarīgi stiprināt ziemas laikā. Ja cilvēks vēlas tiešām noturīgu rezultātu, būtiski ir ikdienā ievērot sabalansēta uztura principus, uzņemot visas organismam nepieciešamās vielas un vitamīnus. Tikai šādā veidā iespējams garantēt, ka organisms papildu enerģiju ņems no taukaudiem, nevis muskuļu masas, kā tas notiek, ja tiek ievērota neveselīga un vienveidīga diēta,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Ieteikumi veselīgākām attiecībām ar ēdienu

Veselīgas attiecības ar ēdienu nozīmē līdzsvarotu ēšanu, ēdot tikai tad, kad patiešām jūtams izsalkums. Šādā veidā ēdiens patiesi tiek izbaudīts, tāpēc nereti mēdz teikt, ka izsalkums ir labākā garšviela. Tāpat kā attiecības ar cilvēkiem arī attiecības ar ēdienu nav iespējams izveidot vienā dienā, jo arī tās ir ilgtermiņa process, kas prasa papildu rūpes.

#1 Neierobežot ēdienkarti

Lai izveidotu harmoniskas attiecības ar ēdienu, sev ir jāatļauj ēst viss un ar to jābūt mierā, protams, ievērojot mērenību un sabalansētas ēdienkartes pamatprincipus. Brīžos, kad tiek kontrolēts, ko un kad drīkst ēst, cilvēks sevi automātiski noskaņo bada sajūtai un kaut kā trūkumam. Tāpat aizliegums vai atsevišķu ēdienu iedalīšana “sliktajos” piešķir tiem nevajadzīgu spēku, kad aizliegto gribas visvairāk, jo nereti pie “sliktajiem” ēdieniem piederas tie, kuri garšo labi, taču ir ar zemu uzturvērtību. Iekļaujot savā ēdienkartē visus pārtikas produktus – bez izņēmumiem –, iespējams izveidot veselīgu līdzsvaru starp uzturvielām bagātiem ēdieniem un našķēšanos. 

#2 Ieklausīties ķermenī 

Ikviens cilvēks piedzimst ar dabisku spēju regulēt izsalkumu, ko vislabāk demonstrē bērni, kuri vienmēr zina, kad ir izsalkuši, ko un cik daudz viņi vēlas apēst. To sauc par intuitīvu ēšanu – tā veicina ne tikai veselīgu attieksmi pret ēdienu, bet arī savu ķermeni. Tas nozīmē, ka ēdienreize tiek ieturēta tikai tad, kad cilvēks jūtas izsalcis, un beidz ēst, kad iestājusies sāta sajūta. Cilvēkam pieaugot, šī instinktīvā spēja samazinās, tomēr arī pieaugušā vecumā to ir iespējams uztrenēt ar apzinātas ēšanas palīdzību.

#3 Praktizēt apzinātu ēšanu

Apzinātība nozīmē atpazīt, atzīt un pieņemt savas sajūtas, domas un ķermeniskās izjūtas. “Ēšana ar prātu” veido izpratni, kas, kad un kāpēc tiek apēsts, veicina optimālu ķermeņa svaru, samazina pārmērīgas ēšanas epizodes un palīdz justies labi ilgtermiņā. Apzināta ēšana praksē nozīmē to, ka tiek ēsts bez traucējošiem faktoriem, piemēram, tālruņa, televizora vai grāmatas – viss laiks tiek veltīts tikai ēšanai, izjūtot ēdiena garšu, struktūru un savu izsalkuma līmeni. Lai sāktu praktizēt apzinātu ēšanu, maltītes laikā jāuzdod sev pāris jautājumi, piemēram: 

·       Kādu garšu, tekstūru es jūtu? Vai es to izbaudu, vai ēdu tikai tāpēc, ka ēdiens ir pieejams?

·       Vai šis ēdiens apmierina manu izsalkumu, vai tomēr kādu citu – ar ēšanu nesaistītu problēmu?

·       Kā šis ēdiens liek man justies? Vai tas man sagādā prieku, dusmas, vai varbūt vainas apziņu? 

·       Vai, uzsākot ēst, es tiešām jutos izsalcis? Ja nē, kādi bija ēšanas iemesli (emocijas, garlaicība u.c.)?

Saprotot, kas un kāpēc tiek ēsts un kā tas liek justies, iespējams izprast un attiecīgi uzlabot jau esošās attiecības ar ēdienu, lai sasniegtu ilgtermiņa rezultātus. Turklāt, praktizējot apzinātu ēšanu, šī veselīgā apziņa tiek pārnesta arī uz citām ikdienas jomām, uzlabojot dzīves kvalitāti kopumā