№52 Aija: Labākā sieva savam vīram!

Māmiņu Klubā esmu pazīstamā kā Aab, bet dzīvē mani sauc Aija. Esmu 26 gadus jauna sieviete sievas godā.

Pirms gadiem sešiem draugu lokā iepazinos ar jaunu puisi. Pēc apmēram gada, sākās mūsu komunikācija, kuru varēja nosaukt par draudzību. Un pēc apm pus gada mēs sapratām, ka esam iemīlējušies. Tā sākās mūsu attiecības. Mēs kopā bijām no tās liktenīgās dienas, kad sākās mūsu attiecības. Mums izpalika randiņu periods (par tādu mēs uzskatam mūsu draudzības laiku, jo tajā mēs paspējām ļoti daudz ko izdarīt un savā veidā pārbaudīt otru). To, ka ir jūtas pret otru, sapratām ne gluži tajā labākajā brīdī un veidā. Ne velti saka, ka mēs saprotam, kas mums ir bijis, tad, kad tas ir zaudēts. Nezinu vai tajā brīdī sapratām, ka tā ir tā īstā un lielā mīlestība, bet to, ka gribam būt kopā, to gan sapratām.

Es neatceros kurš no mums pirmais atzinās mīlestībā. Bet skaidri atceros, ka tik tikko bijām kopā, un viņš kādam draugam pateica, ka viņš grib mani precēt un apprecēšot! Domāju, ka jau tad tas bija izlemts, ka reiz pienāks tā skaistā diena, kad viņš mani apprecēs.

Es neuzskatu, ka ir jābūt kādam, kuram ir jāatzīstas mīlestībā pirmajam, mēs taču dzīvojam modernā laikmetā. Tagad arī sievietes ir ņēmušas grožus savās rokās un gan atzīstas pirmās mīlestībā, gan arī bildina vīrieti! Nesaskatu tajā kādu problēmu. Protams, ka nevienam negribas, ka uz atzīšanos mīlestībā, seko klusums no otra cilvēka. Taču uzskatu, ka ar to sasteigt nevajag. Nevajag teikt, ka mīli, tikai tāpēc, ka otrs to ir pateicis. Tas ir jāsaka tad, kad jūti, ka JĀ, es viņu mīlu!

Jā, es ticu mīlestībai no pirmā acu skatiena! Domāju, ka ir daudzi cilvēki, kas var pateikt, jā, es iemīlējos uzreiz! Es nezinu vai mums bija mīlestība no pirmā acu skatiena, bet no otrā gan! :)

Mīlestības definīcijas nav. Katram no mums ir sava definīcija, katram ir savs uzskats, kas ir mīlestība. Man tā ir rūpes, maigums, glāsti.... Apziņa, ka tas otrs ir blakus, ka viņš nāk mājās ar prieku un ar ilgām! Man nav milzīga attiecību pieredzes bagāža, ir tikai viens koferis, bet tajā ir saliktas visas tās lietas, no kurām es esmu mācījusies. Līdz ar to esmu iemācījusies, ka mīlestībai ir jābūt abpusējai, ir jārūpējas par otru abiem. Ja es skriešu pakaļ vīrietim ar brokastu šķīvi un slotu, tad tā jau nebūs mīlestība.

Man patīk daudzas filmas. Bet īpaši es gribu izdalīt vienu – to, kuru esmu noskatījusies kā pēdējo. Ilgi gatavojos, kad noskatījos, tad asaras bira kā pupas un pār mani nāca galvenā atskārsme par attiecībām – mums ir jāizbauda katrs brīdis mūsu attiecībās, jo nezinām, ko nesīs rītdiena, mums ir jāmīl šodien tā, lai nav ko nožēlot, ja rīt mīļotais vairs nebūs blakus. Domāju, ka šī filma ir aizskārusi daudzu cilvēku sirdis – P.S. I Love You! Vienmēr esmu centusies visas domstarpības atrisināt ātri, lai nav rūgtums sirdī, bet pēc šīs filmas, man ir jauns princips – ja gadās sastrīdēties, sadusmoties, tad nevar aiziet gulēt dusmīgiem, viss ir jāatrisina šodien, jo nezinu, kas var notikt rīt.

mmm... ar mīlas dziesmām ir gluži kā ar bitēm – daudz un dikti. Bet jau vairākus gadus (laikam to ir ietekmējusi dzīvošana netālu no apdziedātās vietas) – Galway Girl. Dziesma ir dzirdama jau minētajā mīlas filmā. Ja ieklausās vārdos, tad tie daudz ko var izteikt. Bet ir arī vēl kāda dziesmas – vecu vecā I Don`t Want To Miss A Thing... Ja neesi ieklausījies vārdos, tos iztulkojis, tad esi visu zaudējis. Šīs dziesmas vārdi izsaka VISU!

Man nav ļoti daudz laika grāmatu lasīšanai. Filmas iespaidā man ir nopirkta arī grāmata P.S Es tevi mīlu. Cenšos lasīt, jau tagad zinu, ka būs iespaidīgi.

Mīlēt vai būt mīlētai?! – domāju, ka es izvēlētos mīlēt. Tāpēc, ka mīlestības pilns cilvēks ir ar maigu sirdi. Sirdī mājo labestība, visas labās sajūtas un cilvēks ir gaišs. Es neizvēlos būt mīlētai, jo ne jau vienmēr tevi mīl tieši tas cilvēks, kuru tu mīli. Pārāk bieži gadās, ka tevi iemīl cilvēks, kurš tev nebūt nesimpatizē. Vismaz es nejustos labi. Esmu no tām sievietēm, kurām nav vienalga, kas notiek ar apkārtējiem, līdz ar to arī justos vainīga, ka nevaru sniegt cilvēkam pretmīlu. Tādas sajūtas tikai visu padara sliktāku un kāda tad tur vairs labā pašsajūta. Esmu gājusi tam cauri un tas nav patīkami. Joprojām atmiņā ir iespiedušies cilvēka vārdi, kurus viņš rakstīja man – „viņš viņu dikti, dikti, bet viņa viņu biki, biki...” Tāpēc labāk ir mīlēt.

Kā jau gandrīz katram pārim, arī mums ir savas īpašās atmiņas. Tās gan varbūt nav tieši no attiecību laika, bet gan nosacītā randiņu perioda. Vieta noteikti ir lielisks klubiņš (vismaz tajā laikā bija super) Četri Balti Krekli, kur gājām uz koncertiem, dejojām visu nakti līdz pat pēdējai dejai. Šajā klubā arī speciāli gājām dienās, kad tur strādāja kāds noteikts dj, jo viņa pēdējā deja bija vīnes valsis. Mēs šo pēdējo deju arī tad godam griezām pa deju placi. Bet dziesma gan mums ir par draudzību – Kas ir draugs. Arī vārdi ir gana nozīmīgi un nopietni. Joprojām šo dziesmu uztveram ar siltām sajūtām un smaidiem sejā. Tāpat nozīmīga mums ir pirtiņa laukos. Ne velti kāzās tur rīkojām mičošanu un arī tajā gulējām.

Pirmos gadus aktīvi atzīmējām arī to maģisko datumu, kas oficiāli sagājām kopā, ja to tā var nosaukt. Protams, ka tas viss mainās, kad ir vēl maģiskāks datums – kāzu diena. Kāzu jubileju cenšamies atzīmēt, kaut vai divatā. Nu jau trijatā.

Kad ģimenē ienāca arī mūsu meitiņa, tad laiks, ko varējām pavadīt tikai divatā, saruka līdz minimālajam. Nevar skaitīt laiku divatā, kad bērns guļ. Bet es atceros pēdējo reizi, kad bijām tikai divatā. Es neskaitīšu braukšanu pie radiem bez bērna, bet gan tikai mēs divi. Kādā vakarā, kad oma pieskatīja mazo, bijām vēlās vakariņās un tad vairāk kā stundu vizinājāmies pa Rīgas ielām. Cik interesanti ir tā braukāt, kad ārā ir tumsa, deg tikai laternas, ielas ir tukšas..... mmmm..... gribētos tā biežāk!

Valentīndiena diena mūsu ģimenē ir ļoti īpaša diena. Kad kopā bijām nedaudz vairāk kā gadu, tieši Valentīna dienā man vīrietis dāvināja savu sirdi un lūdza manu roku! Es zināju, ka viņš to grib, bet tas brīdis bija ļoti saviļņojošs. Protams, ka viņš bija izplānojis visu ko, bet beigās spēja tika pateikt dažus vārdus! Protams, ka es piekritu un pēc nepilna pus gada jau svinējām kāzas! Un nākošā Valentīna diena bija vēl īpašāka! Tajā gadā es varēju viņam dāvināt ko īpašu – ziņu, ka mums būs bērniņš! Un man šī dāvana iznāca perfekta, jo man bija tā iespēja dāvināt viņam tik ļoti gribēto meitiņu! Tagad viņa ir mūsu acuraugs un lepnums. Tuvākajos gados gan tādu dāvanu es viņam vairs nepasniegšu, bet noteikti visas Valentīna dienas atzīmēsim! Noteikti!

Es gribu piedalīties šajā lieliskajā projektā, jo es esmu pati labākā sieva! Es esmu pati labākā sieva ne tikai 2013 vai 2012, bet gan vispār! Es esmu labākā sieva savam vīram! Un tas ir pats galvenais!

Kļūsti par projekta "Labākā sieva 2013" dalībnieci! Iesūti anketu!