Nr.11 Laurlapa: Kur ir robeža starp prieku un laimi? Laime ir saistīta ar mīlestību

Uzdevums uzrakstīt par 3 laimes mirkļiem, ko esmu piedzīvojusi nedēļas laikā man šķiet sarežģīts, jo uzreiz nāk prātā doma: vai tad es šajā nedēļā vispār piedzīvošu laimi un, kur nu vēl katru dienu, tas man liekas neiespējami, bet...kas jāpaveic, tas jāpaveic-jāmēģina satvert laimi. Tas ir grūts uzdevums, jo daudzas lietas šajās dienās man sniedz prieku, jā PRIEKS būtu īstais vārds nevis LAIME. Kur tad ir robeža starp prieku un laimi? 

Man bija prieks par to, ka beidzot izrāvos no mājām un bērniem un tiku iepirkties, beidzot varēju apmeklēt arī frizieri un tiku pie glīta matu sakārtojuma, bija prieks par tām minūtēm bezdarbības, ko varēju atļauties sēžot pie friziera un gaidot, kad varēs mazgāt ārā matu krāsu. Tad vēl nopirku biļetes uz teātri- par to man arī liels prieks. Izskraidījos pie ārstiem - ar bērniem un pati sev, bez bērniem. Ārā auksts- vairākas dienas pēc kārtas nosalu. Un, jā - pagatavoju gardu maltīti, nu tādu neierastu - vienkārši luste uznāca un beidzot atradu laiku vienkārši palasīt, kad bērns iemiga ātrāk. Par to visu man liels prieks un pozitīvs noskaņojums. 

Bet kur tad mana laime? Arī laimes mirkļus piedzīvoju: 

Pirmais laimes mirklis, kuru gribu aprakstīt ir - Pārrodoties mājās no friziera, mazais dēliņš tik priecīgs kā pavasara saulīte man nāca pretī ar grāmatiņu rokās un teica:opā. Tad paņēmu viņu rokās un samīļoju. Viņš bija tik laimīgs atkal pie mammītes un arī es sajutu laimi.

Otrais laimes mirklis saistās ar medicīniskajām procedūrām, ārsta apmeklējumu, neziņu, kas būs tālāk un ko teiks gan saistībā ar bērnu veselību, gan savu. Pēc ārstu apmeklējuma nopūta un tāds patīkams laimes mirklis.

Trešais laimes mirklis - mājās, kad visi esam kopā. Vakarā kad ejam gulēt mīļās bučiņas, apskāvieni gan no bērniem, gan vīra. Un apziņa, ka laime lielā mērā ir saistīta ar mīlestību un kopā būšana to tikai pastiprina.

VISLABĀKĀ SEV- OTRAIS uzdevums: katru dienu pa laimes kripatai