Ko varam aizgūt no skandināviem bērnu audzināšanas jautājumos?

Dānija ir slavena ar Hansa Kristiana Andersena pasakām, LEGO® rotaļlietām, un dāņi zināmi arī kā laimīgākā nācija pasaulē. Tā ir viena no mazākajām Eiropas valstīm, kas jau daudzus gadus ir pazīstama ar savu lieliska garastāvokļa recepti. Bet kādas tad ir šīs receptes sastāvdaļas?

Labvēlīgas audzināšanas apstākļos auguši bērni izaug par laimīgiem cilvēkiem – loģiski, vai ne? Fakts, ka dāņu izglītība ir īpaša, šobrīd jau ir daudzu pamanīts. Ideja atspoguļot to grāmatā radās rakstniecei un psiholoģei Džesikai Džoelei Aleksandrai (Jessica Joelle Alexander), kura ir precējusies ar dāni un kuras bērni ir dzimuši Dānijā. Viņa kopā ar dāņu psihoterapeitu Ibenu Disingu Sandahu (Iben Dissing Sandah) radīja grāmatu “Dāņu metodes bērnu audzināšanā. Ko zina pasaulē laimīgākie cilvēki par pašpārliecinātu un spējīgu bērnu audzināšanu” (“The Danish Way of Parenting. What the Happiest People in the World Know about Raising Confident, Capable kids”), kas pakāpeniski kļūst par rāmu un pacietīgu vēstnesi vecākiem visā pasaulē.

Brīvā spēle

Lai gan Dānija ir neliela valsts, tā ir vadošais ražotājs gan iekštelpu, gan āra spēļu jomā. Mums visiem pazīstamais LEGO un vēl viens liels dāņu rotaļlaukumu ražošanas uzņēmums “Kompan” kopā būvē arī lielāko āra spēļu laukumu pasaulē. Rotaļlaukumi ir lieliska vieta “brīvajai spēlei”, kas sevī ietver milzīgu potenciālu. Bērniem nepieciešams sniegt laiku brīvi rotaļāties – bez iepriekš uzstādītiem spēles noteikumiem,  kontroles un loģikas. “Brīvās spēles” laikā bērni var izdomāt paši savus noteikumus un likt lietā fantāziju. “Brīvā spēle” ir neaizstājama bērnu attīstībā un palīdz bērniem veidoties par pašpārliecinātiem, pašpietiekamiem un harmoniskiem cilvēkiem. Dānijā “brīvā spēle” tiek uzskatīta par obligātu bērnu “darbu” nevis par vienkāršu laika kavēkli. Šādas rotaļas attīsta ne tikai bērnu fizisko formu un koncentrēšanās spējas, bet arī sociālās prasmes, iztēli, radošumu, spēju pētīt un analizēt viņiem apkārt esošo vidi. Un, jā, arī vecākiem ir iespēja brīdi atpūsties, kamēr bērni ir nodarbināti ar savām rotaļām. Vecāki var droši darīt savas lietas, bet bērni līdzās brīvi spēlēties. Galu galā audzināšanai nav jābūt saspringtai un stresa pilnai. Dažādiem audzināšanas un izglītības noteikumiem un grafikiem nav daudz kopīga ar bērnu un vecāku labsajūtu, kas patiesībā taču ir laimīgas ģimenes pamatā.

Reālistisks skatījums

Ja jums patīk kino, jūs, iespējams, esat pamanījis, ka amerikāņu filmas parasti atbilst pasaku scenārijiem. Galvenie varoņi nokļūst nepatikšanās, bet tās tiek pārvarētas, un viņi dzīvo ilgi un laimīgi. Skandināvu filmas vairāk līdzinās spokainajai un pelēkajai zonai nevis pasakām. Te var atcerēties Hansa Kristiana Andersena darbus, daudzi no tiem beidzas līdzīgi kā “Meitene ar sērkociņiem”. Atpazīstot un runājot par dažādām reālām pieredzēm un dažādām (arī smagām, nepatīkamām) sajūtām, jau bērnībā attīstās reālistisks skatījums, kas nākotnē cilvēkam palīdzēs daudz vieglāk pārvarēt dažādus sarežģījumus un izaicinājumus.

Saskaņā ar grāmatas autoru vārdiem dāņu bērniem ir patiesas attiecības ar pasauli, viņi prot saprast un pieņemt sevi un cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Reālistiskais skatījums ir tieši saistīts ar psiholoģisko pretestību. Tāpat tas nodrošina spēju radīt reālas cerības un panākamus mērķus, nevis dzīties pēc nesasniedzamiem mērķiem un censties sekot popkultūras radītajiem izcilajiem izskata un panākumu ideāliem, kas noteikti nav laimes avots, bet patiesībā ir pastāvīgas neapmierinātības un vilšanās radītājs.

Pareiza dzīves uztvere

Optimisti ignorē dzīves nepatīkamos faktus, savukārt pesimisti saskata tikai negatīvo. Daudz efektīvāks veids ir saredzēt pasauli ar reālistiska optimisma brillēm. Dāņi spēj saskatīt pozitīvo pat tādās situācijās, kad citi to neredz. Slikti laika apstākļi? Dāņi, protams, nedejos no laimes, tomēr uztvers to par lielisku iespēju ģimeniskai pasēdēšanai mājās pie kamīna (jā, pat vasarā! Kāpēc gan nē?). Vai teiks, ka nav sliktu laika apstākļu, bet tikai nepiemērots apģērbs. Dāņi arī netiecas sūdzēties par bērnu izturēšanos vai viņu neveiksmēm, kas novērš risku, ka bērni jutīsies kaut kādā ziņā nepilnvērtīgi. 

Empātija

Tā ir spēja iejusties cita cilvēka vietā, ieraudzīt pasauli citā skatījumā, atpazīt un izprast cita cilvēka izjūtas. Grāmatas autoru skatījumā empātijas pretstats ir “pasaules nabas” sindroms vai narcisms, kas pēdējos gados ir plaši izplatījies pusaudžu vidū Amerikā. Dāņu bērni jau no pašas mazotnes sāk apgūt emocijas, izprast tās un mācās būt atvērti, lai spētu atpazīt gan savas, gan citu cilvēku emocijas, pareizi uz tām reaģēt, veidot veselīgas attiecības, nebaidoties būt jūtīgi vai viegli ievainojami. Tas nenoliedzami veicina veselīgu emocionālo atmosfēru sabiedrībā. Ar empātijas spēju apveltīti bērni daudz labāk apgūst visu jauno, it īpaši vērojot savus vecākus dažādās ikdienas situācijās. Dāņiem piemīt empātija. Viņi kā zinoši vecāki saprot savus bērnus, un tādēļ arī viņu gaidas no bērniem ir adekvātas. Dāņiem arī ir pilnīgi normāli ļaut bērniem daudzkārt pārbaudīt robežas, un viņi negaida no bērniem tikai mierīgu, pasīvu, pār mēru kārtīgu uzvedību, bez bērna vecumam raksturīgajām trakulībām.

Bez ultimātiem

Fiziska sodīšana Dānijā ir aizliegta jau 20 gadus. Arī citas autoritāras (un postošas) audzināšanas metodes (bezierunu paklausības pieprasīšana, kontrole, paaugstināta balss) šeit nav populāras. Dāņu audzināšanas stilu varētu saukt par autoritatīvu. Vecāki ne tikai prasa no bērniem disciplīnu, bet arī atbalsta bērnus, ņem vērā viņu emocionālās vajadzības un pastāvīgi izskaidro savus lēmumus. Viņi atbalsta bērnu apzinātu uzvedību, nevis pieprasa akli pakļauties noteikumiem. Jā, dažreiz var nākties zaudēt cīņā, lai uzvarētu karā. Tas ļauj izvairīties no pastāvīgiem ultimātiem (“Ja tu neklausīsi, mēs tur nebrauksim…”; “Ja tu neklausīsi, mēs to nepirksim” u.tml.) un bezgalīgām, nevajadzīgām bērna un vecāku sacensībām. Protams, tas prasa neizmērojamu pacietību un cieņu pret bērnu, tomēr varam redzēt, ka dāņiem tas izdodas ar lieliskiem panākumiem, tāpēc tas noteikti būs pa spēkam katram, kas to vēlēsies.

Kopības sajūta un Hygge (Mājīgums)

No 2013. gada Kopenhāgenā darbojas “Laimes pētniecības institūts”, kura izpilddirektors ir Meiks Vikings (Meik Wiking). Viņš sarakstījis arī grāmatu “Mazā grāmata par Hygge” (“The Little Book Of Hygge”), kas kļuvusi populāra visā pasaulē, padarot vārdu “Hygge” par laimīga dzīvesveida sinonīmu. “Hygge” mudina cilvēkus dzīvot konkrētajā mirklī, ik pa laikam apstāties dzīves lielajā skrējienā, radīt mājīgu vidi ap sevi. Tas iemāca arī bērniem dzīvot “tagad un te”, izslēgt TV un datora ekrānus, beigt sūdzēties, bet sākt izbaudīt mazos, jaukos ikdienas momentus un dalīties ar pozitīvajām emocijām.

Kad tiek aizdegtas sveces, malkota silta tēja, gatavoti saldumi un tērzēts ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, laimes sajūta palielinās. Dāņi prot izbaudīt šīs vienkāršās lietas, saskatīt situāciju labo pusi un radīt kopības atmosfēru. Turklāt viņi saprot, cik svarīgi ir atrast laiku, ko pavadīt kopā ar bērniem, kā arī, cik ļoti tas viņiem ir nozīmīgi.

Dāņu pieredze

Egle Eidukevičiūte (Eglė Eidukevičiūtė), mārketinga analīzes un efektivitātes nodaļas vadītāja galvenajā LEGO mītnē Billundā, kuras divus ar pusi gadus vecais dēliņš Matta (Mattha) jau gadu apmeklē Billundas bērnudārzu, uzskata, ka dāņu bērnu audzināšanas metodes gan mājās, gan bērnudārzā ir ļoti atšķirīgas. “Dānijas bērnudārzos lielākā daļa aktivitāšu notiek brīvā dabā – pastaigas, braukšana ar riteņiem, spēles rotaļlaukumā utt. Ja mazulis nevēlas gulēt diendusu, auklīte ved viņu pastaigās pa apkārtni. Bērni tiek baroti ik pēc 2-3 stundām, tāpēc nav liela bēda, ja kāds mazais nevēlas kādu no maltītēm, jo zināms, ka ilgi nebūs jāgaida, līdz uz galda parādīsies nākamais auglis vai dārzenis.”

Egle uzsver arī atšķirības bērnu veselības aprūpē: “Šeit nesākas panika, ja bērns sācis klepot. Neviens neuztraucas par to, ka noteikti tiks inficēti arī pārējie bērni, tāpēc netiek mudināts uz palikšanu mājās un gulēšanu gultā. Pat, ja bērns ir saslimis ar vējbakām, viņš netiek izolēts no citiem, bet tiek organizētas “vējbaku grupiņas”. Savukārt ārsti ļoti nopietni izturas pret medikamentiem un to nepamatotu lietošanu. Sākumā vienmēr notiek ārsta apskate, kuras laikā tiek paņemtas asins analīzes, lai noteiktu, vai tā ir baktēriju vai vīrusu infekcija. Ja tas ir vīruss, bērns tiek sūtīts mājās. Augsta temperatūra var turēties trīs dienas. Ja pēc 3 dienām temperatūra nepazeminās, ārsts aprauga bērnu vēlreiz, bet zāles netiek lietotas. Visbiežāk temperatūra samazinās bez zālēm.” Šādas veselības aprūpes metodes nodrošina ātru slimības sākuma konstatēšanu, efektīvu un veiksmīgu ārstēšanu, turklāt nerada nevajadzīgu stresu bērnos. 

Bērna audzināšana sākas no tā mirkļa, kad mazulis ienāk ģimenē. Gadu gaitā ir gan prieka pilni un uzmundrinoši mirkļi, gan nogurdinoši un satraucoši. Tas ir milzīgs izaicinājums – rūpēties par tikko dzimušu mazuli un būt līdzās, vadīt viņu cauri dzīvei, kā arī iemācīt viņam visu, lai bērns izaug par spējīgu, pašpārliecinātu un laimīgu cilvēku. Ņemot vērā dāņu panākumus šajā jautājumā, noteikti varam papildināt savu audzināšanas gudrību krātuvīti ar šiem padomiem. Vienmēr der atcerēties, ka audzināt bērnu nozīmē izrādīt mazulim savu mīlestību, cieņu, būt blakus ar atbalstu, kā arī rādīt labu piemēru.

Rakstu sērija par bērnu pozitīvu un kreatīvu attīstību tapusi sadarbībā ar LEGO® DUPLO® un LEGO rotaļlietu ražotāju LEGO Group.

LEGO Group ir apņēmušies nodrošināt bērniem drošu, izglītojošu, radošu un iztēli rosinošu spēļu pieredzi. Spēlējoties ar LEGO DUPLO vai LEGO komplektiem, bērni attīsta pamatprasmes, radošo domāšanu, iemācās atrisināt problēmas un koncentrēties. Vairāk informācijas par bērnu izglītošanu un spēlēm iespējams atrast vietnē www.lego.com, droša vide bērniem.