Kas notiek, kad mamma nogurst ..

Esmu lasījusi ļoti daudz rakstus, dzirdējusi simtiem viedokļu un secinājusi pati, ka cilvēki, kas ikdienā strādā ar prātu nevis fizisko spēku - nogurst vairāk. Viņi ir jūtīgāki pret apkārtējo vidi, un ja ir pārguruši - no jauka pūkaina zaķīša līdz nejaukam lauvas tēviņam ir sekundes uzrāviens. Cilvēki, kas strādā fiziski smagu darbu - saskaras ar musukuļu sāpēm, un citām kaitēm, tomēr viņus nav tik viegli izvest no pacietības. Šāda tipa cilvēki ātrāk spēj atslēgties no darba dienas ikdienas un pieslēgties citām lietām .. BET, kā tad ir ar mammām? Vai mājās sēdošie tēviem? Nav neviena raksta, kas paskaidrotu šo BŪTŅU noguruma pakāpi. Mammas un mājās esošie tēti, kas ikdienā rūpējas par mājas soli, bērniem, ja ir - dārzu un vēl cenšas apvienot to visu ar darbu no mājām, kā ir ar viņiem? 

Sabiedrībā ir pieņemts aizvien vecās padomju laiku domāšanas stils .. tas kas sēž mājās rūpējas par apkārtējo vidi, paēdušiem vēderiem un priecīgiem - bez niķiem bērniem. Bet ko sabiedrības gudrie prāti nezin - mēs nogurstam dubultā! KĀPĒC? Jo visu dienu mēs strādājam gan fizisku darbu, gan ar prātu. Pietiek  vien ar to .. ka gatavojot brokastis ar vienu roku tu šūpo zīdaini, lai viņš nesāktu raudāt, ar otru roku maisi omleti lai - nepiedeg, un paralēli tam, vaktē savu trīsgadnieku, jo ar viņu ir kā ar laika degli - nekad nevar zināt kas šim ienāks prātā .. 

Ko es ar to gribu teikt? Es esmu nogurusi. Esmu mājās sēdošā mamma - JĀ, man tas patīk laiks ar bērniem un tas ka vīrietis atnākot mājās no darba novērtē gan kārtību, gan gardas vakariņas, BET mans mērs ir pilns. Pēc pamatīgas malkas kraušanas un zāles pļaušanas mana vienīgā doma bija - GULĒT. Tomēr ienākot istabā secināju - NEBŪS. Tad nu es ATKAL iztīrīju māju, pieliku punci kopā ar savu trīsgadnieku ar plombīra saldējumu, un tagad sēžu .. un domāju. Mana mugura smeldz, man kājas vairs neklausa, tomēr abi bērni ir gultās un guļ. Ir klusums. Vakariņas? Šodien nebūs! JĀ, šodien es ļāvu izvēleties savam trīsgadniekam ko mēs ēdīsim vakariņās. Šodien es nestāvēšu pie plīts. Tai vietā, pasaka Ralfiņam par runci zābakos, un karsta tējas krūzīte - man. 

Ir tāds labs teiciens - nāks jauna diena, būs vieglāk. Ehh .. ar diviem maziem bērniem - NEBŪS. Un es nesūcos, jo es mīlu savus mazos un izbaudu ikdienu ar viņiem .. Tad nu - kas īsti notiek, kad mamma nogurst? - Viņa uzsit BOIKOTU. Es īsti neesmu izlēmusi kad, bet tuvākajā nedēļas nogalē - mājās valdīs tētis. Bet mamma - brauks uz masāžu un laisku peldi baseinā. JO mamma to ir PELNĪJUSI. 

Mīļās mammas, nepārforsējiet, baudiem un reizēm atlaižiet tos grožus, jo nekas traks nenotiks, ja tavs mazais pilvērtīgo vakariņu vietā pirms miega pieēdīsies savu mīļāko saldējumu, kā arī ar vīru nekas nenotiks, ja nebūsi pagatavojusi viņa mīļākās karbonādes - liels puika - pats sevi pabaros. Saudzējiet un mīliet sevi. 

Pārgurusī mamma Kristiāna.