Kas ir veģetatīvā distonija un kā tā izpaužas?

11. Mar 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bieži vien kļūdaini tiek uzskatīts, ka veģetatīvā distonija ir slavenību mūsdienu modes slimība, taču patiesībā ar šo saslimšanu saskaras daudzi mūsu līdzcilvēki, tikai viņi par to nerunā skaļi.

Jautāsim speciālistiem, kas ir veģetatīvā distonija, kāpēc tāda daļu no mums piemeklē, un kā ar to tikt galā?

Veģetatīvo distoniju rada pārāk augstas prasības pret sevi

Veģetatīvā distonija ir šodienas laikmeta blakne, kuru izraisa pārmērīgs stress, pārmērīgas prasības pret sevi. Aina Poiša stāsta, ka viņa ikdienā ļoti bieži satiek sievietes, kuras strādā radošajā vidē vai arī viņu dabā ir perfekcionisms, kas nozīmē, kad nekad nekas nav gana. “Ja vēl strādā radošā vidē, kur augstās prasības nepārtraukti diktē konkurence, nosakot, ka Tev jābūt vēl labākai, vēl skaistākai, vēl gudrākai un talantīgākai, tad pieprasījums reizēm ir pārmērīgs un veģetatīvā nervu sistēma dod signālu, ka ķermenis nespēj turēt prasības, kuras sieviete sev izvirza pati,” iemeslus veģetatīvās distonijas rašanai skaidro ģimenes psihoterapeite.

Sievietēm, kuras pirmo reizi uzņemas apgūt mammas lomu un tikt galā ar saviem priekšstatiem, kāda mamma vēlos būt, perfekcionisms bieži vien ir ienaidnieks arī mammas lomā. Tāpēc, pēc Ainas Poišas teiktā, ir ļoti laba ideja šīm mammām piedāvāt dūlu vai PEP mammu palīdzību, kas palīdz mammu nomainīt brīdī, kad bērns bez aprūpes nevar palikt, ļaujot pašai mammai apzināties, ka viņa nav kļuvusi traka.

Ne vienmēr nepieciešami antidepresanti

“Veģetatīvā distonija var izpausties gan ar elpas trūkumu, gan sirdsklauvēm, grūtībām ieelpot līdz galam, gan arī ar kuņģa-zarnu trakta traucējumiem,” norāda Veselības centra Vivendi psihiatre Inga Zārde. Viņa skaidro, ka traucējumi var radīt šķidrāku vēdera izeju vai aizcietējumus, biežāku iešanu uz tualeti, tirpšanas sajūtu vai miglošanos.

Slimības ārstēšanai ne vienmēr ir nepieciešami antidepresanti, un to vietā var lietot arī citus, īslaicīgi lietojamus, medikamentus. Tiesa, situācijās, kad cilvēka funkcionēšana ir apgrūtinoša un trauksme ir tik milzīga, ka sāk piezagties depresijas simptomi vai arī depresija jau ir parādījusies, ir jāapsver doma par antidepresantu lietošanu. Uzskats, ka no antidepresantu lietošanas veidojas atkarība, ir mīts, stāsta psihoterapeite, sakot, ka tā nav taisnība, jo pieraduma veidošanās nav iespējama ne fiziski, ne fizioloģiski, ne arī ķīmiski. “Šāds pieņēmums drīzāk izveidojies, jo cilvēks, lietojot antidepresantus, patiešām jūtas vieglāk,” uzsver I. Zārde.

Viņa arī kliedē pastāvošo mītu, ka pēc psihiatra apmeklējuma slimnieki tiek ievietoti slimnīcā vai arī uzreiz tiem tiek izrakstītas zāles, kā rezultātā cilvēks kļūst par dārzeni, kas nozīmē, ka viņš ir smagi slims vai pat nepieskaitāms. “Psihiski traucējumi ir ļoti dažādi, sākot ar trauksmi, bezmiegu, raizēšanos, depresiju,” teic Inga Zārde. Ārsts psihiatrs ar visām šīm problēmām ir mācīts strādāt, palīdzot vislabāk izprast slimību un ievirzīt ārstēšanu pareizajā gultnē.”