Kārtība mājās ar bērnu – iespējamā misija

Kārtība mājās ar bērnu – iespējamā misija

06. Mar 20:28 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Laura Barone – Skaistuma meklētāja un kārtības vēstnese un 3 bērnu mamma

Neatkarīgi no valsts vai kontinenta, kur atrodamies, domāju, ka mammas ikdienā saskaras ar vienu un to pašu jautājumu - kā izveidot un uzturēt foršu kārtību mājās ar bērniem? Ne velti tieši kārtības jautājums ir viens no tiem “karstajiem tematiem”, par ko regulāri strīdas ģimenē gan lieli, gan mazi, un vecākiem ir ļoti lielas iespējas bērniem jau no mazotnes iemācīt labus kārtošanas ieradumus.

Šobrīd ir pieejami daudzi padomi un tehnikas un, tomēr, ja mums būtu iespēja bērniem iemācīt tikai vienu labu kārtības ieradumu, kas atvieglotu ikdienu visas dzīves garumā, tad tas visticamāk būtu šāds – visu sakārtot aiz sevis pirms uzsākt nākamo darbību. Tas noder jebkurā vecumā – trīs, divdesmit vai astoņdesmit gados. Proti, ja bērns spēlējās ar klučiem un mīkstajām mantiņām, tad viņam vispirms ir jānokārto spēļu vieta un tad viņš var darboties tālāk ar kādu radošo projektu utt. Šis ieradums ievērojami samazinās nekārtību mājās.

Būtībā jebkurai rotaļai ir 3 posmi – sagatavošanās posms, kad sagādājam rotaļlietas, tad ir aktīvais rotaļāšanās laiks un, visbeidzot, noslēgums jeb nokārtošana. Tieši šis pēdējais posms visbiežāk izpaliek, jo bērna uzmanību piesaista kaut kas cits vai viņš ir pārlieku noguris vai arī viņš nemaz nezina, ka viņam ir jāsakārto, jo to viņa vietā visbiežāk izdara kāds cits – mamma, aukle, mājkalpotāja. Tad te ir iespēja, kur vecāks var apzināti bērnam mācīt, ka vide ir jāsakārto uzreiz. Varam to mācīt ar savu piemēru, varam mēģināt pēc iespējas mierīgi un apzināti skaidrot, ka ir svarīgi visu sakārtot atpakaļ, lai būtu patīkama vide rotaļām. Šeit uzsvars būtībā ir uz to, ka telpas sakārtošana pēc rotaļām ir tik pat dabiska lieta kā pati rotaļāšanas. Kārtošanai nevajadzētu būt murgam un strīdus cēlonim starp vecāku un bērnu.

Ir svarīgi pamanīt to, kas bērnam jau padodas un pārnest šo prasmi uz citu jomu, piemēram, ja bērns māk sašķirot figūras, tad viņš mācēs arī sašķirot drēbes vai auto, ja viņš māk kaut ko izņemt no groziņa, tad viņš mācēs arī ielikt atpakaļ utt. Ja bērnam kaut kas labi sanāk bērnudārzā, tad mēs varam viņu paslavēt un ieteikt arī mājās rīkoties tieši tāpat. Mēs varam atbalstīt bērnu, iedrošināt un uzsvērt, cik nozīmīgs vecākiem ir bērna paveiktais. Ja bērns mācās tikai rotaļāties, bet ne sakārtot, vai vecāki kārto bērna istabu bez bērna klātbūtnes, tad visa atbildība par kārtību ir tikai uz vecākiem un tas ilgtermiņā ir daudz nogurdinošāk. Turklāt vecāki sāk dusmoties uz bērnu, ka viņš nenovērtē vecāku pūles. Tās ir lamatas, kurās es pati esmu kādreiz iekritusi, un bija jāatrod ceļš kā tikt ārā.

Bieži vien mammas tik daudz dara visas ģimenes labā, ka mājās it kā aizmirst par sevi, jo īpaši vairāku bērnu mammas. Tam tā nevajadzētu būt, jo patiesībā jau bērni pie mums “ieradās” nevis mēs pie bērniem. Tāpēc ir labi, ja mammai mājās ir sava mīļākā vieta, kas ir iekārtota tikai un vienīgi pēc viņas sajūtām un interesēm, turklāt visa ģimene to ciena un respektē. Tas var būt rakstāmgalds ar kādu svaigu ziedu vai sapņu karti, kur mammas no rīta vai vakarā kaut uz 5 minūtēm apsēžas ar savu kakao vai tējas krūzi un pieraksta savus sapņus vai pateicības, tas var būt mīļākais krēsls, kur mamma netraucēti var palasīt grāmatu vai paskrollēt, vai jogas un meditācijas vieta mājās, kur mamma var apzināti relaksēties. Tā ir vieta mājās, kur valda mammas pašas izveidota kārtība, kas ir jārespektē ikvienam. Laikam jau mēs gana labi apzināmies, ka mammas nevar tikai dot un dot, viņām vajag laiku arī pabūt tikai ar sevi un sapildīties atpakaļ. Ja mamma ir pati uzpildījusies, tad viņa arī kārtības jautājumus var atrisināt daudz harmoniskāk. Ja kārtošana ir vieglāka mammai, būs vieglāk arī bērniem.

Es dalos ar iedvesmu un savu pieredzi kārtības izveidošanā savā “Instagram” blogā: instagram.com/barone__laura. Labprāt praktiski palīdzu citām sievietēm, īpaši jaunajām māmiņām radīt skaistas mājas ar vieglumu, sievišķību un prieku, jo zinu, cik būtisks ir atbalsts sievietēm, kuru dienas kārtību nosaka “bēbis boss”.