Karīna Račko: Kļūstot par mammu, es pazaudēju baiļu sajūtu

Karīna Račko ir ne tikai lieliska mamma un sieva, bet arī radoša profesionāle, kura apvieno pasniedzējas darbu ar romānu rakstīšanu. Karīnas kontā nu jau ir seši bestselleri.

Kļūstot par mammu, Karīna bija pārliecināta, ka karjera būs otrajā plānā, un viņa būs tikai mamma. “Pirmie gadi tādi arī bija. Es atļāvu bērnam būt par savas pasaules epicentru. Es neuzticējos nevienai auklītei, tikai atsevišķos brīžos savai mammai, taču viņa dzīvoja citā pilsētā,” stāsta romānu autore Karīna Račko. Viņa uzskata, ka būšana mājās 24 stundas ik dienu kopā ar bērnu radījusi meitā izteiktu drošības sajūtu, tāpēc arī viņa šobrīd ir ļoti atvērta pret pasauli un viegli dibina jaunus kontaktus.

Laiku kopā ar bērnu Karīna izbaudījusi tik ļoti, ka nav bijusi vēlme tikties ar citiem. “Šajā posmā jutos absolūti piepildīta kā mamma, bet vienā brīdī sapratu, ka tas posms ir pagājis,” saka Karīna.

Tieši meitai Šarlotei bijusi liela loma Karīnas pirmās grāmatas izdošanā. “Pirmo grāmatu sāku rakstīt, lai atpūstos laikā, kad sēdēju ar viņu mājās. Sev definēju, ka neapzināti sev esmu noformulējusi, ka vairs negribu, lai dzīve notiek ar mani. Es gribu, lai pati sāktu apzināti kontrolēt dzīvi. Rakstīšana bija veids, kā es kā sieviete un personība realizējos. Tas bija mans piepildījums, ko, diemžēl, mammas un sievas loma nevar kompensēt,” dalās Karīna Račko.

Kļūstot par mammu, Karīna zināmā mērā pazaudējusi baiļu sajūtu. “Man likās, ka ar mani noticis kaut kas tik milzīgs. Par daudzām lietām, kas man likās svarīgas līdz tam, sapratu, ka tie, patiesībā, ir sīkumi. Tagad esmu mamma, un tas ir patiesi svarīgi,” atklāj viņa. Viens no veiksmes faktoriem grāmatu tapšanā, pēc Katrīnas domām, bija lielā kaislība pret to, ko viņa darīja. “Tā vilkme darīt, par sevi pastāstīt, būt pamanāmai un panākt, lai cilvēki grib izlasīt manu grāmatu. Es apņēmīgi gāju visā iekšā bez lielām ekspektācijām un ar atvērtu prātu, apzinoties, ka tas būs vērtīgs piedzīvojums un pieredze,” stāsta grāmatu autore.

Darbu pie pirmās grāmatas Karīna sāka laikā, kad meitai jau bija aptuveni divi gadi. Tolaik viņa jau bija atguvusies no trakākā posma un sākusi atkal justies kā sieviete. “Man ir bijis ļoti garš ceļš uz sevis pieņemšanu, izprašanu un mīlēšanu. Esmu augusi bez tēva, man vienmēr šķitis, ka mīlestība ir kaut kā jānopelna,” atklāj rakstniece.