Kad terors pārmetas uz meitu, savu miesīgu bērnu

Šodiena tik drūma, tik nomākusies, lai arī pa dienu aiz loga tik skaisti sniedziņš putināja. Bieži vien daudz esmu domājusi... Kas mani visvairāk sāpina un ziniet, tie ir mani bērni raudam, kad redzu, cik ļoti viņam sāp, it sevišķi, ja tā ir sirsniņa. Man šķiet, ka vecāki savus bērnus mīl jebkādā situācijā, vienalga, vai viņš ir ko sliktu izdarījis, vai viņš ir ko sasniedzis, jebkad, bet mūsu situācijā šī mīlestība ir pavisam dīvaina, tāda, kura ļoti, ļoti sāp. 

Tētis man pateica, lai viņam vairāk nezvanu un pie viņa uz darbu neeju, viņš pats piezvanīšot

Atveras durvis, ieskrien meita, kura knapi valda savas emocijas, redzu, ka kaut kas nav labi. Meita apgalvoja, ka viss ir kārtībā. Vēlējos kaut kā novirzīt viņas dusmas, līdz izlems man par tām pastāstīt. Es viņai palūdzu, vai viņa nevarētu aiziet uz viņas tēva veikalu, kurš ir 300m no mana darba, apskatīties, vai tur nav kādas vienkāršas kurpītes, kuras varētu pievilkt pie skaistās kleitas, kuru šujam īpaši viņas pirmajam koncertam kopā ar jauno vokālo studiju. Un tad nu asaru maisam gals bija vaļā:"Es tur neiešu, es no viņa vairs nekad neko neņemšu. Kādēļ viņš ir tik stulbs? Iedomājies, viņš man zvanīja stundu laikā simts reižu, es taču nedrīkstu runāt pa telefonu stundu laikā. Bet izejot no skolas ,viņš man atkal zvanīja un zini, ko viņš teica? Zini, bērniņ, es darbā būšu tikai ceturtdien, vai piektdien, turpmāk vairs pie manis uz darbu nenāc, manos veikalos vairs neko neņem, jo Tev vienkārši neko vairs nedos, jo es viņiem tā pateicu un viņi Tev arī neko nedos. Mammu, ko es viņam esmu izdarījusi?"

Atklāti par alkoholismu

Pirmais, ko sajutu, tās bija dusmas un naids, ja viņš man būtu blakām, es viņam noteikti "krāmētu". Cik ļoti labi es atceros šo visu, kad to sajutu uz sevis. Pie katras viņa dzeršanas, pie katrām viņa garastāvokļa maiņām - zvani, īsziņas, draudi, pazemojumi. Šajā brīdī man šķita daudz pareizāk bērnam paskaidrot, kādēļ šāda situācija varēja rasties. Es viņai nemeloju par to, ka viņas tēvs sistemātiski dzer, par to, ko viņš mums ir nodarījis un to, ka ne vienkārši tāpat mēs dzīvojam šķirti un savu dzīvi, bez viņa. Es viņu mierināju, ka noteikti viņš zvanīja iedzēris, noteikti viņam kāds "uzkāpa" uz nerva, iespējams, kārtējā mīļākā strādā pie viņa birojā, vai veikalā un viņš nevēlas, lai šī jauniņā uzzina par viņa bērniem, kurus viņš neaudzina. Piedodiet, bet es tā arī meitai pateicu. 

Tad jau sanāk, ka viņš viņu krāpj

Pirmais, kas meitai šajā sakarā man bija jautājams :"Tad jau sanāk, ka viņš ... (tagadējo dzīvesbiedri) krāpj? " Es arī nemeloju:"Jā, viņš viņu krāpj un nav jau pirmā reize. Viņš krāpa gan mani, gan tās, kuras bija pirms manis, gan tagadējo vairākkārtīgi."

Meita kādu laiciņu padomāja un teica:"Zini, mammu, es gāju gar viņa veikalu un tur tiešām šodien bija cita pārdevēja, jauniņa pārdevēja..." Es viņam cauri redzu, es jau viņu paredzu. Ne bez iemesla pirms kāda laika nomainīju telefona numuru, lai nespētu viņš mani "bombardēt" ar draudiem un pazemojumiem sms un zvanu veidā. Vienīgā mūsu komunikācija, ir e-pasti. 

Dzērumā viņš ir spējīgs uz jebko

Pastāstīju meitai arī kādu atgadījumu, kad viņa bija pavisam maziņa, varbūt 2-3 mēneši veca. Vēlējos, lai viņa saprot, ka dzērumā viņš var pateikt jebko, izdarīt jebko, velējos, lai viņa nesajūt to ļoti sāpīgo sajūtu, ka Tevi nemīl un neciena miesīgs tēvs. Man, piemēram, tas būtu ļoti sāpīgi, jo man mans tētis vienmēr ir bijis ļoti tuvs, svarīgs un nozīmīgs.

"Zini, mīļā, es domāju, ka tas ir tikai dzērumā, dzērumā viņš spēj izdarīt un pateikt daudz ko nesmuku. Skaidrā prātā viņš tā nedomās. Atceros, kā tad, kad Tu biji maziņa, viņš uz ofisu atsūtīja savu blondo dāmu, leoparda daīgajā kažokādā... Toreiz mēs jau vairs nebijām kopā, es tikai pie viņa strādāju un man kā menedžerei bija iedots uzņēmuma auto, kuru izmantoju arī privātām vajadzībām, jo audzināju bosa meitu viena. Tā bija tā mana ekstra -  Melns septītās sērijas BMW. Ārā bija pamatīgs sals un sniegs. Pie biroja viss bija sasnidzis, arī mašīna bija apsnigusi. Mēs ar Tevi strādājām. Tu gulēji birojā gultiņā, es turpat otrajā stāvā strādāju. Un tad pamanīju, ka pēkšņi nopīkst mašīna, mašīna atslēdzās... Pēkšņi sniegā lido Tavs autokrēsliņš, Tavas mantiņas, kuras bija novietotas mašīnā, lai Tu spēlētos pārbraucienu laikā un bagāžniekā bija Tavi rati, arī tie lidoja sniegā... Viņa jaunā blondīne viņam dzērumā bija skalojusi smadzenes par to, ka viņai jābrauc ar daudz vecāku Mersīti, nekā mans BMW, viņš viņai iedeva rezerves atslēgas un zaļo gaismu, ka viņa to var ņemt. Viņa to arī izdarīja... Mēs no tā pazudām? Nē, meitiņ, mēs tieši no šādām situācijām arī ātrāk nokļuvām tur, kur mēs esam tagad. Mums ir īsta ģimene, reāla ģimene, ne šie aizvainojumi, pazemojumi, nicinājumi. Mums ir cilvēki, kuri mūs pa īstam mīl. Protams, kad viņš nāca pie veselā saprāta, mašīna lietošanā mums atkal bija, bet tas bija kārtējais piliens, kurš pildīja šo sāpju trauku pilnāku, pilnāku, līdz bija jau visa par daudz un spējām mēs no šī murga tikt projām. Spējām sev noticēt. Zinu, ka Tev nav viegli, bet centies neņemt to vērā. Tu zini, ka es Tevi ļoti, ļoti mīlu, Tu zini, ka Tevi mīl arī Emīlijas, māsiņas tētis."

Mammas, šādi rīkojas uzņēmējs, vairāk kā 50 cilvēku darba devējs, cilvēks, kurš kolekcionē savus auto, kurš neatļauti būvē savrupmāju tepat Rīgā, lai arī būvvaldē atļauja nav saņemta. Viņš ņirgājas par visiem, ieskaitot savu miesīgu bērnu. 

Ko Jūs ieteiktu kā risinājumu šādā situācijā, kad šis alkoholiķis nolemj pazemot un ņirgāties par savu bērnu? Kā Jūs rīkotos manā vietā? Kā lai cīnās ar šādiem "Tēviņiem"?Vai likums tur palīdz, ir iespēja ko risināt likumīgā ceļā? Arī alimentus viņš ar lūgšanot atmetu katru mēnesi par 100eiro un pie pulciņiem, vai nodarbībām pasaka, ka bez tā var iztikt, vai arī tie ir tikai un vienīgi sapņi, jo arī viņs sapņojot par lidmašīnu un helihopteri... Pieļauju, ka šī nebija pēdējā reize. Bērnam ir tikai 8 gadi, protams, viņa ir pārāk pieaugusi savam vecumam, to atzīst gan skolotaji, gan arī mūsu ģimenes draugi, bet, vai tas ir iemesls pret viņu šādi izrīkoties? Zinu arī to, ka atjēdzoties, viņš atpirksies, nopirks kārtējo nevajadzīgo spēli, iedos kārtējo "lupatu", vai zābakus un stāstīs, cik liels boss, salīdzinoši ar Tavu mammu, viņš ir...

Šodien kaut kā dikti sasāpēja, jo sāp manam vistuvākajam, manam bērnam...