26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 15
Sveikas.
Vēlos uzzināt kā mēs, kuras audzinam bērnu vienas tiekam galā ar visu.
Nu te es domāju - ēst gatavošanu, veļas kalniem, mājas uzpošanu, spēlēšanos ar mazo, pastaigām ar mazo, mācīšanos un strādāšanu.
Šķiet, ka tas tak nav iespējas visu šo izdarīt audzinot vienai bērnu, jo mazais tak prasa tik daudz uzmanības, it īpaši kad ir mazs.
Es kā zināms audzinu mazo viena, bet par laimi ir kas palīdz, palaiž uz skolu. Un dažādas citas lietas, palīdz izdarīt.
Tā kā mans bērns neguļ savā gūltā, bet ārā ratos pa dienu, šad tad arī paguļ iekšā lielajā gultā.
Tad mācos kad viņš guļ pa dienu. Ēst gatavoju, veļu mazgāju un uzkopju māju kad viņš ir augšā, protams, ka viņš man "palīdz", bet tā kā viņam jau ir gadiņš tad tas ir daudz vieglāk izdarāms nekā kad bija maziņš, jo ir taču mazs "palīgs" :)
Tāpēc vēlos uzzināt, kā jūs būdamas vientuļās māmiņas tiekat ar darbiņiem galā?
Vai ir kāds kas palīdz, piemēram mazo pieskatot kamēr kaut kur pa darīšanām izejam, vai spēlējas ar mazo kamēr darat mājas darbus?
nu tagad jau drēbes nav ar Rīgu jāmazgā, un jāskalo lielajā vannā, un cik gan to Pletkreklu tam mūsdienu vīrietim ir.tas tā par to vīra būšanas apgrūtinājumu.
ir jau grūti visām, gan ar pilnu gan nepilnu ģimeni, vienīgi zinu ka visgrūtāk vientuļajām mammām ir tad kad bērni ja paaugas, ir padsmitnieki- tad gan bez vīrieša atbalsta tikt galā ir ārkārtīgi grūti.
Nu re, šajā gadījumā ir pat vairāk priekšrocību 😀 Kad es biju nopietni slima, mani aprūpēja mans gandrīz 4gadnieks, jo diemžēl vīrs to nevarēja - jāstrādā. Vecāki dzīvo ļoooti tālu no mums, tātad arī palīdzēt nevarēja. Neko, galā tikām 😀
Bet pašai jau tāpat sev ēst jātaisa un drēbes jāmazgā, tā ka tur dzīve nemainās 😃
Atšķirība varētu būt tā, ka naktī interesantāk 😈 Pārējais viss jau +/- līdzīgi.
jā tas ir labākais, ka nav viņa drēbes jāmazgā, jāgludina. un viņam ēst jātaisa.
Es vēlētos padalīties ar komentāru, lai gan neesmu vientuļā māmiņa. Lielākoties jau tā ikdiena ar bērnu neatšķiras kā vientuļām, tā ar partneri esošām sievietēm, jo lielākoties partneris ir darbā, bet reti kurš strādā tādā maiņā, lai pusi dienas pavadītu kopā ar ģimeni. Tāpat man šķiet, ka bērns uzmanību pieprasa jo lielāks, jo vairāk. Protams, ja viņš ir lielāks, ir iespējas sarunāt, taču 2-3-4gadnieku vairs nevar nolikt pie rotaļlietu kastes, lai spēlējas - ar viņu aktīvi jāatrodas ārpus telpām. Vismaz tā ir ar lielāko daļu bērnu 😀
Draudzene, kura divus mazos audzina viena un vienlaikus arī strādā, izmanto aukles pakalpojumus, ja tādi nepieciešami un konkrētā brīdī var finansiāli atļauties 😀