30.04 18:00-19:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Noteikti ikviens, kuram nav sveša ceļošana un kurš ir kaut reizi apmeties kādā viesnīcā, viesu namā vai kempingā, ir sev uzbūris aptuvenu priekšstatu par to, kā šajās apmešanās vietās ir jāizskatās. Tāpēc gribu jums izstāstīt par kādu neparastu ceļojumu un neparastu vietu.
Meklējot naktsmājas, atradu apmešanās vietu Siguldā ar neparastu nosaukumu – glempings “Klaukas”. Nodomājusi, ka tas ir parasts kempings, tikai nedaudz glaunāks, rezervēju telti – namiņu un sāku krāmēt mantas, jo bijām nolēmuši ar mīļoto vīrieti tur atzīmēt mūsu 10 gadu kopā būšanas gadadienu.
Lai gan vairākkārt savam savam mīļotajam biju atgādinājusi, ka dodamies uz kempingu, darba dienas dunā piemirsu “nočekot” viņa garderobi. Tā nu brīdī, kad jau ar visām somām ierausos mašīnā, konstatēju, ka viņš ir tērpts uzvalkā un baltā kreklā ar baltām rozēm, kamēr es – džinsās, botās un līdzi paņemtos gumijniekos. Nu, neko darīt... mēs taču dodamies uz glauno kempingu.
Aizbraucot līdz Siguldai, pēc norādēm un zvaniem sapratām, ka mums ir jādodas uz kapiem. Proti, mašīna jāatstāj kapos un tad jādodas pa taku iekšā mežā! Pārsteigums bija ne pa jokam!
Cūcības likuma dēļ bijām atbraukuši ne ar savu personīgo auto, tāpēc nebijām gatavi to pamest mežā. Devāmies atpakaļ uz Siguldu, atstājām mašīnu pie viesnīcas Sigulda, kur mums to laipni atļāva, un ar taksometru devāmies atkal līdz kapiem. Tur tad izkrāmējām savas mantas, salikām tās plecos, daži uzlocīja glaunās uzvalka bikses un devāmies mežā!
Meža taka jauka, tīra, tuvojas jau vēls vakars, lietus nedaudz čabina koku lapas. Viss smaržo...un ir drusku bailīgi...
Nonākam pie sena skatu laukuma, kur pāri aizai otrā pusē redzama teiksmainā Turaidas pils, pa kreisi – kalni, no kuriem ceļas miglas vāli. Šķiet, ka parādīsies pūķis vai kāds cits teiksmains zvērs.
Satiekam arī kādu vietējo sievieti, kurai prasām par kempingu, kas lejā aizā. Viņa saka, ka par tādu pirmo reizi dzirdot un kas mēs esot vai nu romantiķi, vai ekstrēmisti! Es vicinu savas baltās rozes un saku, ka gribējām būt romantiķi, bet laikam tomēr būsim ekstrēmisti!
Kundze teica, ka gadījumā, ja tur lejā nekā nebūšot, varot mūs izguldīt, tāpēc lai pierakstot viņas telefona numuru un nākot uz Ziedu, Maijpuķīšu, vai kādu tur ielas stūri. Es vēl vairāk sajūtos kā tādā Ziedu pasakā un viss tajā brīdī šķita kā sapnis.
Tad sākās mūsu kāpiens par 380 pakāpieniem aizā. Tie bija slideni un margas bija tikai vienā pusē, tāpēc bija jābūt uzmanīgiem un lielās somas tikai traucēja. Lejā vēl upīte, grāvis, tiltiņš, norādes. Priecīgi ieraudzījusi gaišu pļavu, metos tās virzienā. Taču tā bija tikai pļava ar dažām teltīm un bariņu jauku cilvēku, kuri lauzītā krievu valodā mūs sveicināja ar "Laipni lūgti!", bilstot, ka viņiem esot vēl viena lieka telts, ja nu kas.. Stāvējām un mirkšķinājām acis. Sapratuši, ka esam palaiduši garām kādas norādes, devāmies atpakaļ. Jā, izrādās pie otrās upītes ir norāde "Glempings", taču krēslā to ir diezgan neiespējami pamanīt. Vēl nedaudz jāpaiet pa dubļainu taku, pa ceļam pāris grāvju un vēl viena norāde, kas ved pretējā virzienā augšā kalnā. Es nodomāju: "Vai tas ir kāds joks?!"
Un tad mēs stāvējām lielas pļavas malā, kur migla tikko kā nosēdusies garajā zālē. Mūsu skatam pavērās ar baltu audumu apvilktas mājiņas uz pāļiem. Radās sajūta, ka esam ieradušies kādā senas cilts mājvietā. Pie virtuves mājiņas dega blāvas gaismas laternas un uz katru mājiņu veda šaura, zālē izpļauta taciņa.
Devāmies pa taciņu mūsu mājiņas virzienā. Neredzēdami nevienu cilvēku, tikai blāvās gaismas, nospriedām, ka arī citos namiņos ir vai nu ekstrēmisti, vai neglābjami romantiķi. Uzkāpuši pa trepītēm, priekšā pavērās neliela terasīte. Atvilkuši namiņa rāvējslēdzēju, ieraudzījām burvīgu koka namiņu ar koka gultu un mēbelēm ar skaistām lampām. Gulta saklāta, uz uz tās nolikts papardes zariņš.
Mājiņa ir silta un mājīga, iekrītu gultā un domāju par to, kā te, pasaules malā, varētu pavadīt atlikušo mūžu... Domāju, ka vajadzētu šajā piedzīvojumā atbraukt ar saviem bērniem. Vest viņus cauri šim teiksmainajam mežam vakara krēslā, kad viss ir tik noslēpumains, miglā tīts un netverams.
Romantiskā jeb ekstrēmā mamma 30. jūnijs 2017 g.