30.04 11:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vispirms jau cilvēks jāapsveic ar to, ka ir parādījusies vēlme vai vismaz ideja, ka vajadzētu savus ēšanas paradumus mainīt uz veselīgākiem. Bet ko tad tas īsti nozīmē? Visaprtverošais un reizē arī neko konkrēti nepasakošais termins „sabalansēts” uzturs ir skanējis visur – sākot ar dažādiem veselības portāliem, beidzot ar izglītības iestādēm, kur mācās mūsu atvases. Ko tad īsti nozīmē „sabalansēts un veselīgs” uzturs un kā saprast, kādi ēšanas paradumi ir manējie šobrīd.
Viens no biežāk izmantotajiem palīgrīkiem ir grafisks produktu attēls, kur tie izkārtoti vai nu piramīdas veidā vai pēc šķīvja principa, norādot, kādās proporcijās būtu jāēd konkrēti produkti. Ierasti produkti iedalīti šādās grupās: graudaugi, augļi, dārzeņi, piena produkti, gaļa/zivis vai pākšaugi. Taukvielas, saldumi un citas piedevas, ko mēdzam izmantot maltītēs tiek atstātas ļoti simboliskā daudzumā, nepārsniedzot 5% no kopējās enerģijas. Tātad – katru dienu ēdienkartē būtu jābūt minētajiem dažādo grupu produktiem, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamajām uzturvielām normālai funkcionēšanai. Taču katrā no šīm produktu grupām mēs varam atrast tādus produktus, kas ir veselīgi, bet arī tādus, kas ir mazāk veselīgi un vēlami. Spilgtākais piemērs droši vien ir baltmaize – tas ir graudaugu grupas produkts, bet ja skatāmies no organisma vajadzību viedokļa, tad tas ir mazvērtīgākais graudaugu grupas produkts un dos mums ātro enerģiju uz salīdzinoši īsu laiku. Ēdot šādus stipri apstrādātus produktus (baltajos miltos no grauda ir atdalīts viss apvalciņš un tur praktiski nav šķiedrvielu), kas satur maz šķiedrvielu ir risks iedzīvoties vēdera aizcietējumos, kas rada diskomfortu ikdienā, kā arī iespējamība, ka gribēsies apēst vairāk nekā vajag, jo sāta sajūta īsti neiestājas vai arī ļoti ātri pēc tam atkal gribas ēst. Tātad – veselīgākā alternatīva – tumšāka maizīte vai pilngraudu maizīte pasargās gan no vēdera problēmām, gan arī neļaus apēst vairāk kā nepieciešams.
Līdzīgi ir arī ar citu grupu produktiem – arī pārstrādāti dārzeņi un augļi dos mūsu organismam mazāk labuma kā svaigi un te nav runa tikai par vitamīniem, bet arī jau iepriekš minētajām šķiedrvielām.
Pārejot uz veselīgāku dzīvesveidu un sākot izvēlēties šķiedrvielām bagātākus produktus, mūsu gremošanas sistēma sāk strādāt intensīvāk. Un tas nereti pārsteidz daudzus, jo šī intensīvākā darbošanās saistīta arī ar dažādām fiziskām izpausmēm – vēdera pūšanās, burbuļošana, biežāka iešana uz tualeti, iespējama arī caureja, pastiprināta gāzu veidošanās. Šie simptomi ir tie, kas daudziem liek justies neērti un „iedvesma” ievērot veselīgāku dzīvesveidu sāk mazināties. Tomēr jāatceras, ka organismam ir nepieciešams laiks adaptēties, kā arī pāriet uz veselāku uzturu un vispār izmaiņas ēdienkartē būtu vēlams veikt pakāpeniski, lai organismam nav „stresa” un tas spēj pielāgoties. Pielāgošanās process varētu ilgt vidēji 2 nedēļas. Un jācenšas sevi motivēt šo laiku izturēt un pie spēcīgāk izpausmēm var ņemt talkā kādu vēdera pūšanos samazinošu līdzekli.
Nereti cilvēki svara samazināšanas nolūkos izvēlas arī dažādas interesantas diētas. Viena no populārākajām ir diēta ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu, kas daudziem palīdz samazināt svaru un radīt ilstošāku sāta sajūtu, tomēr šīs diētas viens no mīnusiem varētu būt saistīts ar pastiprinātu un stipri aromātisku gāzu veidošanos. Ilgstoši šādu diētu ievērot nav vēlams, jo tā tomēr nenodrošina organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām.
Līdzīga situācija varētu būt arī ar cita veida diētām, kas organismam rada stresu, jo nenodrošina ar nepieciešamajām uzturvielām vai pārmērīgā daudzumā satur kādas uzturvielas, kas var radīt nepatīkamas izjūtas.
Savukārt fiziskās aktivitātes, kuras parasti rekomendē kopā ar diētas izmaiņām, varētu palīdzēt šādās situācijās, jo veicinās gremošanas sistēmas darbību un palīdzēs atbrīvoties arī no gāzēm.
Būs arī cilvēki, kam varētu pūsties vēders no gāzētiem dzērieniem. Un te nebūt nav jādomā uzreiz par sliktāko gāzēto dzērienu klāstu – saldinātajiem dzērieniem, bet arī gluži parasts minerālūdens varētu radīt nepatīkamas izjūtas. Iemesls ir gluži vienkāršs – gaisa burbulīši no gāzētā dzēriena nonāk gremošanas sistēmā. Citreiz, piemēra, situācijās, kad vēders īsti nedarbojas, šī gāze var palīdzēt iekustināt gremošanas sitēmu, bet būs cilvēki, kam gāzētais ūdens radīs diskomfortu. Tādēļ šajā situācijās, ja tiešām gribas minerālūdeni, to var izvēlēties ar mazāku karbonizācijas pakāpi vai tādu, kas nemaz nav gāzēts.
Tātad – pievēršanās veselīgam dzīvesveidam nav sarežģīta, ja spējam ieklausīties savā ķermenī un saprast, kā tas reaģē uz dažādu produktu lietošanu – iespējams, ka nepieciešams tikai laiks, lai ķermenis pielāgotos jaunajam režīmam, bet iespējams, ka nepieciešams tomēr pārbaudīt veselību un sapūties vēders ir signāls kādai gremošanas sistēmas saslimšanai vai pārtikas produktu nepanesībai.
Uztura speciāliste Inese Siksna
Raksts tapis sadarbībā ar Antiflat
