Šis gads man ir ar tādu svētku sajūtu sirdī jau krietnu laiku pirms svētkiem(sākot no decembra sākuma). Tā vien šķiet, ka esmu pamodusies no kādas alas, un gatava svinēt. Iepriekš es vienmēr kaut kā biju par slinku priekš adventes vainagiem, svētku dekorācijām utt. Arī dāvanas tika iegādātas pēdējā brīdī. Šogad ir kaut kāds klikšķis, un es pirmo reizi mūžā uztaisīju adventes vainagu. Iesēdināju meitu ratos, paņēmu šķēres, un aizgāju uz vietējo mežu nogriezt pāris egļu zariņus. Vainagu izdekorēju ar Ziemassvētku bumbiņām un enģeļu matiem. Plānoju iegādāties piparkūku mīklu un izcept. Dāvanas jau laikus iegādātas. Sniegpārsliņas pie logiem salīmētas. Drīz iesim uz ziemassvētku izrādi teātrī. Domājam svētkos apciemot radus, iegādāsimies egļu zariņu ko ielikt vāzē un izdekorēt(eglītei pagaidām nav vietas, jo meita ir ļoti ziņkārīga).
Kā Jūs šogad svinēsiet svētkus? Vai svētki, kad mājās ir bērni, krasi atšķiras no svētkiem tad, kad vēl nebijāt māmiņas? Es jūtu, ka manī ir tik tiešām pamodusies tāda riktīga svētku sajūta. Laikam ir tāda vēlme rādīt bērnam kā svētki jāsvin, lai ir ko atcerēties, kad pieaugs.