№29: Joprojām pa jumtiem

Neesmu pēdējā brīža cilvēks. Biju nolēmusi cītīgi rušināties savā nodabā un vairs nezibināt degungalu attiecību konkursos. Bet nekā – te viens, te otrs spērieniņš pa pēcpusi (vēstuļu veidā) ar mērķi: „Piedalies, piedalies taču!” Tomēr ir tik daudz darāmā, un mazs cilvēciņš pēkšņi nolicies ar 38, 4, šaurām acīm un sārtiem vaigiem. Un nieka stunda līdz pusnaktij. Tāpēc pieteikumam saņemos tik dēļ jums, daiļās dāmas! Paldies, ka atceraties! \m/

Šobrīd esmu mamma uz pilnu slodzi, bērnu aukle (jo 2 – 3 reizes nedēļā mūsu kompānijai nāk papildinājums) un fotogrāfe – brīvdienās ērtos pastaigu zābakus nomaina papēdīši, un es dodos iemūžināt svētkus vai ķeru citu emocijas individuālās fotosesijās.

Mums ar vīru viss kā Holivudas filmās – ieraudzīju, iepatikās, piebaroju, pieradināju, un te nu mēs esam. Kopā vairāk nekā 6 gadus, precējušies 3. Joprojām kāpelējam pa jumtiem un „izsaucam” omīti no Latgales, jo šausmīgi gribas redzēt jaunos „Zvaigžņu karus” abiem kopā.

Tikuši pāri neskaitāmām lielām un mazām krīzēm. Tikuši pie diviem brīnišķīgiem bērniem. Dzīvokļa, no kura redzam fantastiskus saulrietus un krāšņus salūtus. Un kaķa, ar kuru jādala laulības gulta. Daudz strādājam, maz guļam, reizēm aizmiegam uz grīdas bērnistabās, tomēr arvien biežāk cenšamies saorganizēt sev mazus plezīriņus divatā, jo nu bērni ir tajā brīnišķīgajā vecumā, kad tiek uztverti kā foršs, nevis nogurdinošs auklējamais materiāls. Tad nu atļaujamies „sagribēt” teātri, kino, koncertus  vai nesteidzīgas vakariņas, un vismaz reizi gadā abi „izguļamies” ārpus mājām.

No attiecībām sagaidu... zelta kāzas :) Reizēm aizsapņojamies par to, kādi mēs būsim vecumdienās, un acu priekšā zīmējam bildītes no „gūgles” dzīlēm – večuks ar vecenīti, sadevušies rociņās, pastaigājas. Gribas to rociņu arī pēc  10, 20 un vairāk gadiem saņemt ar tādu pašu prieku. Tad nu piestrādājam pie attiecību kvalitātes - veltām sev bērnu diendusas, kad abi esam mājās, un reizi pa reizei sagrēkojam, ieslēdzot multenītes un paši nozūdot blakusistabā. Jo naktis mūsmājās joprojām ir neparedzamas – katru rītu pamostamies draudzīgā čupiņā, notirpušām rokām, sāpošu sprandu un vēl kaķi uz muguras :)

Attiecību projektā ņemu dalību trešo reizi. Gribu gūt kārtējo apstiprinājumu tam, ka mans vīrs MAN ir vislabākais.