ILONA: Tu vari kļūt tāda, kāda vēlies!

Viss notika tieši jūsu acu priekšā:

Man jau sen nav sāta sajūtas (RU)

Mans bads sitas konvulsijās (RU)

Tievēt ar kaifu! (RU)

Mans ķermenis - mans namiņš (RU)

Ja godīgi, tad man bija pārsteigums, ka daudzas no jums gaida manu pārvērtību apkopojumu pēc lekciju kursa "Kļūsti slaida bez aizliegumiem". Bet, ja reiz gaida, jautā, tad, protams, padalīšos.

Četru mēnešu laikā neesmu neko tādu darījusi, ar ko varētu palielīties. Esmu vienkārši sākusi ēst mazāk (bet ēdu daudz) un esmu sākusi vairāk dzert karstu (man tā labāk patīk) ūdeni tējas vietā. Pēc sešiem neēdu apmēram pusgadu - bieži vien sanāk, ka neēdu jau pēc plkst. 16:00-17:00, jo ap trijiem-četriem paēdu kārtīgi, un, protams, sešos man vēl negribas ēst. Te bija ļoti sarežģīta dilemma - smadzenes pēc ieraduma lika man ēst - "Ja nu pēc sešiem sagribas..". Un tā es mocījos vairākus mēnešus, kamēr pati sev pateicu - ES NEGRIBU. Un negribu. Es tik daudz dzeru, ka pat doma prātā neienāk . Tiem, kas jautās, vai Vecgada vakarā arī pēc sešiem neēdu, es varu pateikt, ka neēdu, jo tiešām negribējās. Mans organisms pilnībā ir pieradis pie šī režīma, kuņģis stāv uz vietas, neizstrādā kuņģa sulu. Lai pierastu pie šī režīma, man bija vajadzīgi 1-2 mēneši.

Pašas sarežģītākās bija pirmās dienas, bet vēl sarežģītāk bija izturēt draugu un tuvinieku uzstājību - "Nu beidz, dietologi iesaka neēst 2 stundas pirms miega..", "Nu beidz, vienu reizīti jau var", "Tu taču sabeigsi kuņģi", "Nevajag sevi tā mocīt", "Kompānijas pēc vismaz..", "Es tā centos, gatavoju, bet tu necieni, nemīli, nenovērtē.." utt.

Es nekādā gadījumā neiesaku tieši tā darīt, bet tā bija tieši mana individuālā pieeja, tā ir pārbaudīta, ērta un tā man nes apmierinātības sajūtu ar sevi, un tieši tas man dzīvē arī ir vajadzīgs.

Uz doto brīdi esmu izgājusi arī 4-5 koriģējošās masāžas kursus, pēdējoreiz biju 30.decembrī, bet šajā gadā vēl neesmu saņēmusies, jo esmu mazliet apslimusi.

Principā, KĀ tas viss notika, es precīzi un kompetenti nepratīšu pastāstīt, jo viss saikās kā puzle, pateicoties Īrisas novērojumiem, padomiem.

Viņa prot ieraudzīt iemeslu, prot parādīt veidu, kuru vērts pieņemt, lai dotos pretī pilnībai. Un te tiešām ir svarīgi apzināties, KĀDĒĻ tu to dari.

Kad ēd, svarīgi ir sevi noķert un sev godīgi pajautāt  - kāpēc tu tieši tagad ēd? Vienīgajam iemeslam būtu jābūt MANS ĶERMENIS GRIB ĒST, bet visas atrunas, ka ēdu, jo izskatās garšīgi, apēdu, jo bērnam pāri palika, ēdu kompānijas pēc utt. - neskaitās.

Ja godīgi, tad, ja es varētu ēst tikai šī vienīgā iemesla dēļ, es svērtu noteikti kādus 60kg.

Es sev pat neliedzu Makdonalda apmeklējumu, BET 4-5 mēnešu laikā es tā arī neesmu apēdusi nevienu gabaliņu, jo esmu sev uzstādījusi nosacījumu, ka šajā iestādē ienākšu ar nosacījumu, ka ļoti gribas ēst, bet tieši tā vēl nav noticis.

Varu precīzi pateikt, ka pa šo laiku mans kuņģis savos izmēros ir samazinājies, jo tajā neielien tik daudz ēdiena, cik agrāk, lai gan es jau biju sākusi prātot par kuņģa ķirurģisko samazināšanu.

No fiziskajām aktivitātēm ies pašlaik nedaru neko, bet biežāk izeju no mājas, jo bērns jāved uz dārziņu, no dārziņa, plus esmu uzņēmusies pienākumus pati vakaros doties pastaigā ar suni, bet tas ir tikai ar prieku, jo šajā laikā es pusstundu varu pļāpāt ar draudzenēm pa telefonu, neviens netraucē.

Esmu sākusi uz sesto stāvu doties kājām. Žēl, ka suns to neļauj darīt, jo viņai ir slima muguriņa un viņai nav atļauts staigāt pa kāpnēm, jā un viņa arī negrib - pretojas, tāpēc ar viņu es braucu liftā.

Pēdējā lekcijā pie Īrisas mēs noteicām, ka pagaidām mans komfortablais svars ir 75kg. Tagad es sāku jau šaubīties.. Un tas nav tāpēc, ka esmu tajā visā iekšā un gribas vēl, vai mans ķermenis neizskatās tā, kā es gribētu. LAI GAN sākumā mana motivācija bija MAZĀK ĒST, mazāk lietot produktus, vienvārdsakot pārtraukt bezjēdzīgo ēšanu, lai gan dažkārt tā tāda ir arī tagad, bet, kad ieraudzīju savu vidukli, man parādījās asaras acīs, bet kājas - nepaliek tievākas.

Nu ko, tagad, droši vien visas grib dzirdēt un redzēt uzskatāmi ko vairāk par manu transformāciju. Un tātad - pavasarī es svēru 86kg. Pēc tam mans vēders bija vēl lielāks un es pieļauju, ka es svēru ap 90kg.

Pirmā bilde ir no Īrisas pirmās lekcijas 7.septembrī, otrā bilde - 10.janvārī.

Pagājuši 4 mēneši un esmu atvadījusies no 13kg (pirmoreiz dzīvē fotografēju sevi pati un tikai jums! :) )

Tagad es sveru 77 kg.

Ticiet, ieklausieties sevī, un mīliet sevi!

Ilona (Maminklub.lv aktīvā māmiņa)

REZERVĒ SAVU VIETIŅU DR.IRISAS OGANESJANAS NODARBĪBU CIKLĀ ŠEIT->>>>