Hroniska vēnu mazspēja un tūska

Foto: pixabay.com

Žoržs Žabūrs, “Veselības centrs 4” struktūrvienības “Baltijas Vēnu klīnika” asinsvadu ķirurgs, flebologs.

Hroniska vēnu mazspēja (HVM) ir venozas hipertensijas¹ izraisītu klīnisko simptomu kopums. Kāju vēnu hroniska mazspēja izpaužas ar daudzām pazīmēm, no kurām redzamākās ir vēnu tīklojumu, varikoze un trofiska apakšstilba čūla². Starp būtiskajām jāmin arī tūska, ādas hiperpigmentācija apakšstilbos un pie potītēm, ādas bālā atrofija, lipodermatoskleroze un venoza ekzēma. Šo simptomu attīstībā nopietna loma ir arī iekaisumam.

Hroniska vēnu mazspēja 90% gadījumu izraisa venozais atvilnis. Tas var skart virspusējo, dziļo un/vai perforanto³ vēnu sistēmu un var būt saistīts ar primāru vārstuļu mazspēju (kā tas parasti ir varikozu vēnu gadījumā) vai pēctrombotisku vārstuļu bojājumu. 10% gadījumu to var izraisīt venoza obstrukcija⁴, kas parasti ir pēctrombotiska.

Jāsaprot, ka hroniska vēnu mazspēja attīstītās stadijās (C3S) nav kosmētiska problēma, bet gan slimība. Tā ietekmē dzīves kvalitāti, tāpat kā citas hroniskas slimības un nepiekāpīgi turpina progresēt. 

Kā atpazīt hronisku vēnu mazspēju?

Visbiežāk vēnu saslimšanu gadījumā cilvēkus uztrauc neestētisks izskats-vizuāli traucējošas lietas. Protams, ne katra vēna, kas izspiežas caur ādu, ir slima, bet ja tā ir plata, saliekta, un ja veido dažādus bumbuļus, tad gan jādomā par varikozām vēnām. Turklāt arī zirnekļa tīklojums var liecināt par hronisku venozu mazspēju. Tomēr lielāku uzmanību vajadzētu pievērst sajūtām un simptomiem.

Hroniska venoza mazspēja sākas diezgan nemanāmi ar subjektīviem simptomiem, kurus var sajust dienas beigās. Tā parasti ir smaguma sajūta, tirpšana, sāpes, nogurums kājās. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā, kad vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu, paplašināti, mezglaini asinsvadi. Bieži vien šīs sajūtas tiek ignorētas un ārstu neapmeklē, uzlabojot savu pašsajūtu, vienkārši kājas atvēsinot, atpūtinot vai paceļot uz augšu. Taču tas jau ir pirmais trauksmes signāls, kad ir nepieciešama ārsta palīdzība, lai nepieļautu tālāku slimības attīstību! Venozā spiediena pieaugums rada audu iestiepumu, vēnu izstiepšanos, to sieniņu paplānināšanos un audu trofikasizmaiņas⁵. Pasliktinās audu apgāde ar „barības vielām”, rodas pietūkums potīšu un apakšstilbu rajonā. Sākotnēji tūska nav pamanāma, taču, progresējot slimībai, rodas krampji apakšstilbos naktī, dedzināšanas sajūta, nieze, ādas pigmentācijas izmaiņas, ekzēma un nedzīstošas čūlas. Jāatzīst, ka tūska bez vēnu varikozes ir daudz bīstamāka, nekā izteikta kāju vēnu varikoze bez tūskas. Cilvēki bieži vien to ignorē vai nodarbojas ar pašārstēšanos. Tomēr tūska spiediena rezultātā var bojāt asinsvadus, kā arī liecināt par nopietnām saslimšanām. Tai skaitā ilgstošs kājas pietūkums var veicināt trofisku čūlu veidošanos.

Kāpēc veidojas tūska?

Tūsku rada šķidruma, visbiežāk ūdens aizture audos. Visbiežāk pietūkums veidojas kājās. Tūskas izcelsmei var būt dažādi iemesli. Parasti kāju tūsku novēro dziļo vēnu trombozes (visbiežāk vienā kājā), vēnu varikozes un palielināta ķermeņa svara gadījumā. Vispārēja vai daļēja ķermeņa tūska, ieskaitot arī kāju pietūkums, var veidoties, ja ir sirds mazspēja, nieru, hroniskas plaušu saslimšanas, cukura diabēts, locītavu iekaisumi, vairogdziedzera slimības, grūtniecība, nepietiekams uzturs, kā arī lietojot atsevišķus medikamentus, piemēram, kontraceptīvos līdzekļus, medikamentus pret paaugstinātu asinsspiedienu vai kortikosteroīdus. Tūsku var izraisīt arī karsts laiks, mazkustīgums- ilgstoša stāvēšana vai sēdēšana, Paaugstināts sāls daudzums uzturā, ilgstoša uzturēšanās lielā augstumā (kalnos, lidmašīnā) un ādas apdegumi. Gadījumā, kad ārsts nevar noteikt tūskas cēloni, to sauc par idiopātisko tūsku.

Par tūsku var liecināt locītavu stīvums, pieaug vai zūd svars, vērojamas ādas krāsas izmaiņas, ja, ar pirkstu uzspiežot uz ādas, paturot un atlaižot to, ādā paliek pirksta iespiedums. Tūskas veidu daļēji var noteikt pēc šāda testa:

Ar pirkstu stingri uzspiež pret apakšstilba kaula priekšējo virsmu, tad atlaiž un vēro cik ilgā laikā izzūd nospiedums.

• Ja tas izzūd ātrāk par 40 sekundēm, tūska saistīta ar pazeminātu olbaltuma daudzumu asinīs, piemēram, anoreksijas gadījumā.
• Ja neizzūd pēc 40 sekundēm, tūska saistīta ar palielinātu venozo spiedienu sirds vai sirds vārstuļu slimības dēļ, kā arī citām saslimšanām.

Ja tūska ir tikai reģionāli (vienā rokā vai kājā), tās izcelsme saistāma ar vēnu nosprostojuma izraisītu venozā spiediena pieaugumu, venozās atteces traucējumiem un liecina par lielo maģistrālo vēnu trombozi, kāju vēnu vārstuļu mazspēju vai limfostāzi. Hroniskas vēnu mazspējas gadījumā nereti tūska novērojama abās kājās.

! Tūskas gadījumā jānosaka tās izcelsme (venoza mazspēja, limfostāze, sirds mazspēja, aptaukošanās utt..) Tūskas samazināšanai jāārstē pamatslimība. 

Tūskas iemesli (diferenciāla diagnoze)

Tūska vienai kājai:

Akūti :

• dziļo vēnu tromboze;
• Baker cistas plīsums;
• muskuļu plīsums.

Hroniski (hroniska venoza nepietiekamība):

• sekundāra limfatiska tūska (vēzis, apstarošana, ķirurģija, infekcija);
• May-thurner sindroms (kreisā iegurņa vēnas kompresija zem labā iegurņa artērijas);

Bilaterāla tūska:

• venoza nepietiekamība;
• pulmonāla hipertenzija;
• sirds mazspēja;
• idiopātiska (nezināma iemesla) tūska;
• limfātiska tūzka (limfostāze)
• medikamentu izraisīta tūska;
• premenstruāla tūska (ūdens retence);
• grutniecība;
• aptaukošanās;
• aknu slimība.

Diagnozes noteikšanai pielieto:

* Duplex Ultrasonogrāfiju;

* CT flebogrāfiju;

* MR flebolgrāfiju;

* Konventionālo flebogrāfiju;

* IVUS (intravenoza ultrasonogrāfiju);

* limfātisko scintigrāfiju.

Tūskas ārstēšana:

* svara mazināšana;

* kustīgs dzīvesveids;

* komresijas terapija;

* medikamenti : Diosmin, Aesin, zirga kastaņa ekstrakts, vīnoga kaula ekstrakts u.c.;

* virspusēju vēnu operācijas:

* okludēto dziļo vēnu stentēšana;

* kardiopulmonālā stavokļa uzlabošana;

* nieru funkciju uzlabošana (diurētiķu lietošana). 

1 Palielināts asinsspiediens vēnās.

2 Ilgstoši nedzīstoša brūce (ādas defekts) starp pēdu un ceļa locītavu.Visbiežāk tā saistīta ar hronisku vēnu mazspēju, un galvenais veicinošais faktors ir apakšstilba tūska, taču var būt arī išēmiska, saistīta ar artērijas slēgumu.

3 Vēna, kas tieši savieno visrpusējo un dziļo vēnu.

4 Vēnas slēgums.

5 Asinsrites traucējumu dēļ ir traucēta normāla audu barošanās, tādēļ mainās audu struktūra.