Ģimenes tradīcija - grilēšana un atpūta laukos

Tā nu dzīvē ir sanācis, ka visi trīs mammas bērni esam devušies prom no laukiem un apmetušies uz dzīvi trīs dažādās pilsētās. Taču mamma aizvien dzīvo laukos un regulāri dodamies ciemos un arī palīdzēt ar dažādiem lauku darbiem - siltumnīcas iekārtošanu, stādīšanu, rakšanu un citiem. Pēc naskas strādāšanas gribas arī ko kārtīgu un gardu uzkost, līdz ar to grilēšana ir kļuvusi par tādu kā mūsu ģimenes tradīciju.

Grilēšanai ir izveidota speciāla vieta, no kuras paveras viss augļkoku dārzs. Turpat blakus ir izveidota arī nojume ar galdu un krēsliem, lai arī lietus nebūtu šķērslis atpūtai. Grils mums ir jau kopš neatminamiem laikiem. Biju vēl maza meitene, kad šāda veida grils mums bija. Tā iekuršanai izmanto gan ogles, gan malku no šķūnīša, kas nu kuru reizi šķiet ērtāk un ātrāk. Šašļikus parasti pērk veikalā - gan cūkas, gan arī vistas stilbiņus vai spārniņus. Grilētas tiek arī desas, kā arī dārzeņi - kāds kartupelis, kabacis, sīpoliņš. Vislabāk patīk tos uz grila cept ietītus follijā. Tāpat arī tiek gatavota kāda zivtiņa, piemēram lasis, pievienojot citroniņu, dillīti, ķiplociņu, pipariņu, reizēm majonēzi. Mēs vairāk brīvi improvizējam ar to. Klāt tiek ēsts arī kāds svaigs tomāts vai gurķis, kas sezonas laikā nāk no mammas siltumnīcas. Vīriem grilējot patīk iedzert arī alutiņu, to reizēm izmanto arī gaļas grilēšanai. Ar gaļiņu pamieloties tiek arī kaķīši, bet kaimiņu sunim - kauliņi, ja tādi ir.

Lai gan tiek arī pastrādāts, tā mums ir kā atpūta no pilsētas steigas, izbaudot skaistās lauku ainavas un to jauko mieru. Siltākā laikā arī var atlaisties krēslā un pasauļoties vai arī vienkārši atpūtināt kājas starp ābelēm iekārtajā šūpuļkrēslā. Mazie bērni var bezrūpīgi rotaļāties zaļajā zālītē, izskraidīties un pamocīt mūsmāju minkas. Vasarā ir arī ogas un citas dabas veltes. Īsta idille, ko vēl vairāk vajag! Tāda ir mūsu atpūta pie dabas ar grilēšanu lieliskā kompānijā.

Foto no personīgā arhīva.