Ēd, lai dzīvotu vesels!

Ēd, lai dzīvotu vesels!

08. Nov, 10:48 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

foto: pexels.com

Kaut arī joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ cilvēku organismā attīstās ļaundabīgās šūnas, viena atziņa ieguvusi vienprātību speciālistu lokā – vairāk nekā pusi saslimšanu ar vēzi izraisa nepareizs dzīves veids, nepiemēroti darba apstākļi un uzturs!  Lai izglītotu iedzīvotājus par iespējam sevi pasargāt no vēža, Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros piedāvā rakstu sēriju par onkoloģisko saslimšanu profilaksi.

Protams, pamata lietas par sabalansētu un veselīgu uzturu mēs katrs zinām, taču jautājums – vai tiešām ievērojam? Runa nav par svētku reizēm, kad apēsts kāds lielāks kūkas gabals, vai izņēmuma vakariņas ar ceptiem kartupeļiem. Ja vien tā nav tava ierastā ēdienkarte ikdienu, viss kārtībā, jo vaļības atļauties drīkst un pat vajag, tikai – ar mēru!

Lūk, daži vērtīgi speciālistu ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanām, kā arī labi justies.

Vispirms jau proporcijas. Svarīga nianse, ko der ielāgot, piepildot savu pusdienu vai vakariņu šķīvi – tajā jābūt 80% dārzeņu un tikai 20% dzīvnieku olbaltumvielu. Jā, tieši tā, gaļai jābūt kā piedevai pie dārzeņiem, nevis otrādi.

Ikreiz liec šķīvī cita veida dārzeņus un saknes. Tā tu ne tikai dažādosi savu ēdienkarti, bet arī vairāk apēdīsi cita veida vērtīgās vielas, jo katrs dārzenis un sakne satur atšķirīgus vitamīnus un minerālvielas. Piemēram, kāpostos ir vairāk C vitamīna, bet bietes satur daudz mangāna.

Pievieno garšaugus. Maltītei pievienoti sīpoli, ķiploki, puravi, dažādi zaļumi un citi garšaugi padarīs to aromātiskāku, garšas kārpiņām tīkamāku un papildu baudai apgādāsi savu organismu arī ar virkni nepieciešamo minerālvielu, tostarp antioksidantiem.

Īpaši pretvēža profilaksei ieteicami – brokoļi, zaļie kāposti, ķiploki, kurkumu kopā ar melnajiem pipariem. Tiem visiem piemīt pretiekaisuma efekts. Tāpat nesmādē arī Vidusjūras reģionam raksturīgās garšvielas un garšaugus – timiānu, oregano jeb raudeni, baziliku, rozmarīnu, majorānu, dažādas mētras. Tas viss padarīs ēdienu aromātisku un vienlaikus arī kavēs slikto šūnu attīstību.

Ēd zivis! Izvēlies sardīnes, skumbrijas un citas mazās jūras zivis, kas satur mazāk iespējamā dzīvsudraba un citus kaitīgus piesārņojumus nekā, piemēram, tuncis vai pat lasis.

Izvēlies lauku olas. Tās būs bagātākas ar omega-3 taukskābēm, kas regulē šūnu augšanu.

Saki – jā – pilngraudu produktiem! Ja tev garšo no baltajiem miltiem cepta maize, tad lūko pēc tādas, kurai pievienoti graudi, sēklas klijas. Arī makaronus pērc pilngraudu, kas organismam dos ne tikai ilglaicīgu sāta sajūtu, bet arī labumu.

Organismam vajag eļļas. Domājot par vēža profilaksi, izvēlies olīvu vai rapšu eļļu gan cepšanai, gan salātu pagatavošanai. Šūnas apvalks ir veidots no taukiem, un nepiesātinātās taukskābes ir spēcīgākais imunitātes, enerģijas un organisma aizsardzības avots.

Un atceries – no augu taukiem cilvēkam visvērtīgākās ir nerafinētās eļļas, kuras lieto salātiem un cita veida aizdariem, bet ne cepšanai, jo karsēšanas laikā tās var izdalīt kancerogēnas vielas. Cepšanai piemērotas ir rafinētās eļļas. Starp citu, vai zināji, ka sastāva ziņā rapšu eļļa ir ļoti līdzīga olīveļļai?

Dzer zaļo tēju! Trīs tases dienā palīdzēs organismam būt mundram un, kā liecina vairāki pētījumi, ievērojami mazinās risku saslimt ar vēzi.  

Dzer daudz ūdens! Zināma patiesība ir arī tā, ka organismam katru dienu nepieciešami 2–2,5 litri ūdens. Ja tā trūkst, tiek traucēta normāla šūnu darbība, bet tas var veicināt nepareizu šūnu dalīšanos. 

Ikdienā saki NĒ!

Gaļas izstrādājumiem (desas, kūpinājumi), saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, no koncentrātiem gatavotām sulām, no baltajiem miltiem gatavotiem kārumiem un maizes, desertiem, kuru sastāvā ir daudz cukura, saldinātiem jogurtiem, arī kartupeļiem, kas satur daudz ogļhidrātu, tāpēc paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet salda organisma iekšējā vide veicina iekaisumu veidošanos un ļaundabīgo šūnu augšanu.

Noteikti atsakies arī no stipri ceptiem, jau melnīgsnējiem ēdieniem, jo piedegums satur virkni organismam  kaitīgu vielu.

Ja terapijas laikā zūd apetīte…

…bet, lai izveseļotos un būtu spēks pārciest staru vai ķīmijterapiju, jāēd ir! Ko darīt?

*Ēd mazām porcijām! Kaut vai 5 – 6 ēdienreizes dienā, taču pilnvērtīgas un nelielas.

*Izvēlies ēdienus, kas nav trekni, pārlieku asi un kuriem nav spēcīga aromāta, tas palīdzēs izvairīties no nelabas dūšas, kas itin bieži mēdz būt tieši ķīmijterapijas laikā.

*Lai nekairinātu jutīgo kuņģa gļotādu, gan ēdienu, gan dzērienus baudi istabas temperatūrā vai vēsākus, bet ne karstus.

*Padzeries arī starp maltītēm – iespējami bieži, bet maziem malkiem un vislabāk tīru ūdeni. 

Raksts sagatavots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.