Dzīves maratonu skrienot - maziem solīšiem tik uz priekšu

Nē, es neesmu skrējusi maratonu, arī pusmaratonu nē. Bet tikai pagaidām vēl nē. Tas man vēl priekšā. Nekas nav neiespējams, ja vien ir gribasspēks! Visa mana dzīve ir bijusi kā viens liels skrējiens gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 

Dzīvē tāpat kā sportā ir lielas un mazas uzvaras, kuras kaldināt palīdzējis milzu darbs, mērķtiecība un cīņasspars. Bet pats galvenais ir neapstāties un turpināt iet uz izvirzīto mērķi, kaut lēniem solīšiem, bet doties uz priekšu vien. 

Iesākumā mazliet pieskaršos savam dzīvesstāstam, jo tas sasaucas ar manu nostāju arī sportā. Es neesmu gana drosmīga, lai lūgtu palīdzību citiem, tādēļ vienmēr visu esmu izcīnījusi pati. Pat pagalam bezcerīgos brīžos esmu ķepurojusies pa dzīvi, un nekad neapstājos pie sasniegtā. Uzcītīgs darbs atsver visu. Es tveru mirkļus un iespējas, jo nevēlos nožēlot neko. Tā no meitenes, kura augusi vidusmēra ģimenē mazā ciematā, 23 gadu vecumā es biju kļuvusi par augsta līmeņa valsts amatpersonas preses sekretāri. Milzu atbildība jaunam cilvēkam, bet vienlaikus arī liels novērtējums un uzticēšanās manām spējām. Atskatoties uz savu dzīvi, es saprotu, ka esmu ļoti daudz laika veltījusi darbam, atstājot novārtā sevi pašu. Vienlaikus gan ir tik daudz piedzīvots, ka būs gana daudz stāstu bērniem un mazbērniem. Tajā visā viens no maniem enerģijas avotiem bija tieši skriešana. Tā manā dzīvē lielākos un mazākos daudzumos ir bijusi jau kopš bērnības.

Skolas laikā biju īsts sporta entuziasts - skrēju arā ziemā,  ar draudzeni ar stopiem braucām uz sporta sacensībām un ko tik vēl nedarījām. Aizejot studēt un sākot strādāt, gan tam vairs nebija tik daudz laika, kas arī veicināja pieņemšanos svarā. Tādēļ vairāk gribu pieminēt tieši pēdējos gadus. Mans skriešanas gads bija 2015. 

Atceros, kā, kolēģes pamudināta, izlēmu, ka piedalīšos Stirnu buka zaķa distancē, kas tolaik bija 8km. Man nesen skriet atsākušam, tas bija liels izaicinājums, bet es nepadevos. Lēnā gaitā, maziem solīšiem es pievarēju visu distanci. Tajā aprīļa dienā lija lietus un bija auksts, biju izmirkusi kā baznīcas žurka, apavi dubļaini, bet neizsakāmi priecīga par paveikto. Vietu ziņā es, protams, biju stipri pie beigām, bet tas nemazināja manas uzvaras garšu, jo es spēju pārvarēt pati sevi. Un dalība sacensībās bija mans dzinulis turpināt iesākto. Mans moto ir "galvenais ir nevis uzvarēt, bet piedalīties". Ja tam līdzi nāk arī uzvara, tad tas ir papildu bonuss. Un katrā nākamajā Stirnu buka posmā es zaķa distanci spēju pieveikt arvien ātrāk. Tāpat man ikdienas treniņos nepadoties palīdzēja Noskrien.lv, kur varēju sacensties ar citiem. Tādēļ mans vadmotīvs bija arī - galvenais ir noskriet.  Tajā gadā kopumā noskrēju 477 km, ar katru reizi pārspējot pati sevi. Pirmo reizi kopš vidusskolas noskrēju 13 km. Skrēju vairākās sacensībās 10km distances. Taču tas viss prasīja lielu saņemšanos katrā treniņā, motivējot pašai sevi.

Viens no skriešanas iemesliem bija arī liekais svars, kas, kā jau minēju, pēdējos gadus mani nomocīja. Skriešana palīdzēja man tikt vaļā no daudziem liekiem kilogramiem. Te gan nav runa par iziešanu skriet un tad dot vaļā cik jaudā, līdz pakrīti bez elpas. Šādi treniņi nenes augļus. Svarā kristies sāku tikai tad, kad skrēju pavisam lēni, sekojot līdzi savam pulsam. Tā nu es sāku vairāk iedziļināties tajā visā. Izrādījās, ka tauki sāk degt tikai pēc apmēram 30 minūtēm, līdz ar to īss un ātrs skrējiens neko nedos svara zaudēšanā. Tā nu palēnām es kāpināju savu izturību un arī ātrumu, bez steigas. Katras sacencības arī uzskatīja par savu kārtējo treniņu, tikai tajā vēl pasniedza medaļu. Zinu, ka uzsākt ir ļoti grūti, tādēļ nebaidaties izvirzīt sev mazos mērķus, kas palīdzēs sasniegt augstākās virsotnes! Nekad nevajag pārstāt ticēt sev! Lai ikvienai izdodas izcīnīt uzvaru priekš sevis! Nav nozīmēs ko domā citi, jādzīvo ir par prieku sev, mīlot sevi!

Ar pagājušo gadu man bija neliela atelpas pauze saistībā ar visskaistāko notikumu dzīvē - bērniņa gaidībām un dzimšanu. Šogad es atsāku skriet! Skriesim kopā! Uz tikšanos 7.maijā Mežaparkā! Mēs tur noteikti būsim! :)