25.04 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Halātus gan nevelku – pirmā un vienīgā reize bija dzemdību nodaļā, taču tas nemaina pamatdomu, jo ar treniņbiksēm draudzējos jau…ilgi. Pārāk ilgi.
Kad kārtējo reizi, lokot tīrās drēbes, pamanīju, ka ir “uzkrāvusies” pamatīga kaudzīte ar mājas drēbēm (treniņbikses, T- krekli, izbalējuši džemperi), taču izejamo drēbju starp izmazgātajām nemaz nav, sapratu, ka esmu “aizsēdējusies” mājās, un man pietrūkst manas sievišķības.
Agrāk mēdzu ģērbties pat pārāk krāšņi. Vilku gan kleitas, gan svārkus, arī tunikas, ar prieku pārvietojos augstpapēžu apavos, skapītī bija kreļļu un auskaru kaudzes, kuras neklāja putekļi. Pēdējā laikā, kad ārā iešanu, galvenokārt, sastāda sportiska tipa ratiņ-pastaiga vairāku stundu garumā, nākas vilkt vecos bezpapēžu zābakus, biezāko skapī atrodamo džemperi un garās bikses. Un tad vēl 2 šalles, lai tiešām ir silti. Nu – kāds vēl skaistums?
Radiņu apciemošana ir tik ikdienišķa, ka, uzvelkot ko krāšņāku, jūtos ne vien kā papagailis normālu cilvēku vidū, bet arī kā neveikls pingvīns – te svārki jāpiekārto, te bērns auskaru plēš laukā, te zeķubikses atkal cauras. Un tad vēl tas mirklis, kad jābaro bērns, bet mugurā uzvilkusies kleita, kas jāceļ līdz pat padusēm. Un vienā jaukā brīdī es atskārstu, ka “skaistais apģērbs” ir nevien nepraktisks, bet arī grūti “iznesams”, esot mammai. Vai arī tā māksla gluži vienkārši ir aizmirsusies.
Arī ar “meikapu” ir pagrūti – kā lai krāso lūpas, ja ierasts bučot mazuli? Un kāds vēl tonālais krēms, ja tas mazais vaidziņš nemitīgi alkst pieglausties? Turklāt nekas nekaitina vairāk kā acī iekritis tušas gabaliņš, kad rokās ir niķīgs mazulis. Tāds mazs testiņš nerviem. ( Te nu jāpiebilst, ka tušu un acu zīmuli ikdienā tomēr lietoju.)
Jā, tāds posms dzīvē… Tad nu vismaz iegādāšos jaunas un “seksīgas” mājas drēbes (arī pieguļošs krekliņš ar izgriezumu un legingi ir ērti), un izbaudīšu sestdienu, kad iesim ar Ievuku svinēt māsīcas vārda dienu – sapucēšu meitiņu un uzposīšos pati.
Un, pārnākusi mājās, ar prieku noraušu to visu nost un iekāpšu mājas drēbēs. :)
Ok, cik foršs komentārs! 😉 Paldies, ka padalījies. 😀
P. S. Par zābakiem man līdzīgs stāsts. 😉
😃 😃 Tā smējos lasot. 😃 Tad jums ir romantiskās pēcpusdienas. 😉
Es ikdienā arī bieži krāsojos(ne katru dienu, jo mēdz būt arī draņķīgās dienas, kad neko negribas). To daru sevis pēc, sava vīra pēc. Man patīk pašai labāk kā es izskatos ar make up nekā bez. Tomēr nav vairs tie gadi, kad izkāp no gultas un labi izskaties. Tagad negulētas naktis dod savu.
Par drēbēm ir bijis ļoti līdzīgi. Nu kaut vai sākumā, kad mazais ir mazs un daudz atvemj.
Starp citu, ne tikai mammām ir tā problēma ar mājas drēbēm, esmu pamanījusi ;D Mana mamma ļoti gādīga- bija pamanījusi, ka vazājos nošņurkušās aladina stila biksēs pa māju, vienu dienu atnāca ar skaistām, jaunām, līdzīga stila biksēm un vecās palūdza izmest 😃 Bet par "izejamām" drēbēm un barošanu - baigi nofeilojos Ziemassvētkos. Bija paredzēts ar vīra vecākiem un manu mammu svinēt, gribēju uzpucēties. Sanāca fiksi, fiksi pāris dienas pirms aizskriet uz H&M. Atradu vienīgo kleitu, kas piemērota barošanai - melna, līdz celim, ar "sakrustoto" V-veida dekoltē. Paķēru neuzmērot un skrēju mājās. Kad uzvilku... Ojj. Izskatījos pēc Mortīcijas no Adamsu ģimenes. Vīrs vien noteica - izskatās jau ļoti skaisti un seksīgi, bet.. vecāki nesapratīs 😃 Kleita bija super pieguloša, no ērtā dekoltē krūtis vēlās ārā, bija vēl šķēlums, ko nepamanīju... Tā nu kleita laimīgi dzīvojas pa manu skapi, dažreiz, kad esam mājās vieni, uzvelku pa māju 😃
Nabadzīte. 😃 Mums ir tāds ritmiņš - kamēr Ievukam gaisa peldes, es dzeru kafiju. 😉 Viņai tie prieki dikti patīk, savukārt, man - mana kafija. 😉
Uz solāriju, paldies Dievam, tieku. Tāds vienīgais sievišķīgais moments, patiesībā. 😉
Esmu bērnudārznieka mamma, kurai katru rītu jāsagatavojas darbam un mazais jānogādā dārziņā, domājiet, ka ir laiks uzkrāsoties, nebūt nē - ātri kaut ko, kaut kā un prom. Kamēr mazais guļ, tikmēr ir labi, kad sāksies skriešana uz darbu, uz dārziņu, uz skolu un pulciņiem, tad tik sāksies īstā "nekā nepaspēšana" un vēlme dzīvot trenniņbiksēs.