Divi gari klusēšanas gadi

Neesmu rakstījusi sen, pat pārāk sen. Neatceros iemeslu, kāpēc pārstāju rakstīt. Lai gan – nē, neesmu pārstājusi rakstīt – tā ir daļa no manas ikdienas, no mana darba, pat nedaudz no manas būtības. Es pārstāju rakstīt šeit, Māmiņu Klubā.

Patinot filmu atpakaļ (jebšu palasot savus pēdējos blogus), secinājumus izdarīt ir ārkārtīgi vienkārši – pārstāju rakstīt, jo atsāku strādāt. Tas notika pirms diviem gadiem. Grūti pateikt, nesen vai sen, bet tie ir bijuši divi ļoti piesātināti gadi – divi lieliski, stresaini, depresīvi, iepriecinoši gadi.

Jā, kopš mammas atgriešanās darbā, daudz kas mainās ikdienā. Mainās ne tikai māmiņai un mazulim, bet visai ģimenei (nu, vismaz manai ģimenei). Un jāatzīst, ka man ar ģimeni ir ļoti paveicies. Vīrs mani ir atbalstījis vienmēr, palīdzējis ar pārmaiņām tikt galā gan emocionāli, gan arī, plānojot visu ikdienas loģistiku. Madarai ir nācis kļūt patstāvīgai daudz straujāk un ātrāk nekā viņa tam būtu bijusi gatava. Bet Ralfs – viņš ir kā mazais laimes mākonītis. Viņš smaida ikdienā, samīļojas grūtos brīžos, priecājas par visu! Un, nē, viņš nav izlutināts jaunākais bērns. Viņš māk parūpēties gan par sevi, gan arī māsu aizstāvēt! Un viņš ir 4 gadus jaunāks par Madaru...  Esmu patiesi lepna par savu ģimeni!

Bet šoreiz ne par to. Gribas pateikt tik daudz, sakrājies ir tik daudz... Tad kāpēc es neesmu rakstījusi jau agrāk? Hmm, nokārtu galvu jāatzīstas – nav laika. Banālākā no visām atrunām... nu labi, citreiz tiešām vakari ir tik vēli, ka sanāk tikai apdarīt pašu nepieciešamāko un iekrist gultā, bet tā taču nav vienmēr! Turklāt melnie burti un baltā papīra ir viens no maniem izteiksmes veidiem – man tam vienkārši IR JĀATROD laiks.

Tas ir gluži kā friziera vai manikīra apmeklējums; kā aizraujošas grāmatas lasīšana vai filmas skatīšanās – tas ir laiks, ko varu veltīt sev! Ak jā, esmu atkal atradusi laiku ikvienai no iepriekš minētajām nodarbēm, un ne bez lieliskās ģimenes atbalsta!

Gribas pastāstīt par visu, kas sakrājies pa šiem diviem gadiem. Par veidiem, kā iepriecinu sevi. Par lietām, kas kaitina. Par problēmām, ar kurām netieku galā tik vienkārši. Par pārmaiņām, no kurām baidos un soļiem, ko esmu spērusi ar lielu drosmi. Par visu, visu... Un es tam atradīšu laiku! Tā ka – Māmiņu Klub, esmu back! :)