Diāna Zande: "Mīlestība ir darbības vārds"

Diānas Zandes vārds komentārus neprasa. Viņa ir viena no Māmiņu Kluba vecāku skolas ekspertēm, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe un krūtsēdināšanas speciāliste. Kopā ar savu dzīvesdraugu, konsultējošo speciālistu Juri Sērmūkšu, viņa jaunajiem vecākiem lekcijās arī stāsta par pāru attiecībām. Viņi ir arī vecāki kuplam bērnu pulkam.

Varētu domāt, ka būt psihologam vai psihoterapeitam ir viegli, jo vienmēr ir zināmas pareizās atbildes, lai palīdzētu saviem bērniem un līdzcilvēkiem. Taču šo mītu sagrauj Juris Sērmukšs, bilstot, ka tas ir pat grūtāk, jo tiek vairāk izjusti savējo cilvēku kreņķi. Viņa sieva Diāna Zande norāda, ka ir speciāliste darba vietā, bet mājās - parasta mamma un parasta sieviete ar visām tām pašām frāzēm, kas ir citiem. “Dažreiz mēs labāk saprotam, kas notiek, tāpēc jūtam lielāku bezcerību, ja nevaram to paši atrisināt,” skaidro Diāna. Viņa ieskicē, ka ikdienā ar Juri diezgan daudz runā par darbu un profesionālām lietām, jo abus šis sarunu temats interesē, bet tajā pašā laikā viņai ļoti palīdz aktrises profesijā iegūtā pieredze, kas ļauj vieglāk aiziet un visu aizmirst, kas nozīmē, ka Diāna var iziet no prakses un vieglāk pieslēgties citiem jautājumiem.

Vienam otru atbalstot, viss ir iespējams

Nereti pieaugušie, kuri kļuvuši par vecākiem, atmet savus sapņus par izglītības iegūšanu, uzskatot, ka viss jau ir nokavēts. Diāna un Juris pierāda pretējo - Diānai ir doktora grāds, bet Jurim tūlīt būs maģistra grāds. Viņi stāsta, ka tas nav nācis viegli, taču, vienam otru atbalstot, viss ir iespējams.

Juris: “Kad Diāna tikās psihologu grupā un domāja par studijām, es viņu pabīdīju un iedrošināju studijām, jo šī tēma mani interesēja arī pašu.” Smejoties viņš dalās ar kādu joku, stāstot, ka tas, ka Diāna pirmā uzsāka studijas, ir pielīdzināms situācijai, ka kādreiz kosmosā iesākumā sūtīja kādu citu un tikai pēc tam turp devās vīrieši. Savukārt Diāna atcerās, kā kādreiz viņa bieži saņēma jautājumus, vai vīrs viņai ļauj studēt. “Kad es pieņēmu lēmumu mācīties, es neprasīju viņam atļauju. Protams, mēs to pārrunājām, jo tas bija mans lēmums, kas ietekmēja arī mūsu abu dzīvi,” stāsta Diāna. Viņas izvēlētā studiju joma interesējusi arī dzīvesbiedru, taču, redzot, cik daudz spēka tas prasa, Juris sapratis, ka tik ļoti sev pāri darīt nevēlas. Vienlaikus viņš atzīst, ka būtu grūti iedomāties, kā būtu, ja tas, ko dara Diāna vai arī viņš, otram šķistu pilnīgi nesaprotams un neizprotams.

Ar mazuļiem vieglāk nekā ar pieaugušiem bērniem

Viņi, Diāna un Juris, ir vecāki 7 bērniem. Abi atzīst, ka patlaban, lai arī bērni jau ir devušies savā dzīvē un ir izauguši, viņu uzvaras aizvien ir arī vecāku uzvaras, bet sāpes - arī vecāku sāpes. Kā stāsta Diāna, bērnu sāpes bieži vien sāp vairak nekā pašu sāpes, jo abi apzinās, ka savas nebūšanas varēs pārvarēt, taču satraukums, vai to spēs bērni, aizvien ir lielāks. “Es bieži domāju, cik tas ir grūti, ka bērni pieaug, jo šķiet, ka ar mazuļiem bija daudz vieglāk nekā ar pieaugušajiem,” godīga ir Diāna Zande. Savukārt, runājot par šo tematu, Jurim atmiņā nāk kāda Diānas senākos laikos teikta frāze, ka mazi bērni nospiež klēpi, bet lieli bērni - nospiež sirdi.

Diāna: “Neapšaubāmi, reizēm ir tāda nedzīvotas dzīves sajūta no tāda skatu punkta, ka neesam izdzīvojuši daudz ko no tā, ko pāri, kuriem nav bērnu, vai arī ir tikai viens bērns. Tā ir bijusi mūsu izvēle.” Viņa stāsta, ka bērni viņiem kā pārim devuši spēju mobilizēties, norūdīties. Vienlaikus Diāna atklāj, ka apzinās, ka doktora grāds, ar kuru patlaban var paspīdēt, ir bijis sāpinājums bērniem, jo doktorantūra viņiem atņēmusi mammu. “Tā ir ilūzija, ka kāds var visu laiku būt mājās, vienlaikus labi pelnīt, veidot karjeru, sakopt māju, būt izglītots un interesēties par jaunākajām politikas un mākslas aktualitātēm. Tie ir meli, jo viens cilvēks to nevar,” viņa atgādina, piebilstot, ka kaut ko vienu darot, kaut kas cits tiek zaudēts.

Mīlestība ir darbības vārds

Diāna un Juris ir lektori nodarbībās jaunajiem pāriem, tāpēc, ņemot vērā arī personīgo attiecību pieredzi, abiem ir ko teikt par pāru savstarpējām attiecībām un biežākajiem klupšanas akmeņiem. Piemēram, Diāna norāda, ka pāri bieži vien pieņem, ka viss notiks pats no sevis.

“Protams, pats notiks no sevis, taču tādā gadījumā notiks tā, kā notiks, nevis tā, kā gribam, lai notiktu,” viņa atgādina.

Vienlaikus Juris norāda, ka nevajag tik lielu uzsvaru likt uz jaunajiem pāriem, kuri bieži vien ļoti koncentrējas uz sevi, jo būt pārim nozīmē dot otram arī pēc pirmā pusgada un diviem gadiem, cenšoties visu laiku domāt par to, ko viens otram var dot.

Savukārt, runājot par mīlestību, abi ir vienisprāt, ka mīlestība ir darbības vārds. Diāna: “Stāstot par partnerattiecībām kādā lekcijā, es stāstīju par to, kā tas notiek- sākumā ir iemīlēšanās fāze, kas ir bioķīmija, jo rada izmainītu priekšstatu, jo abi neapzināti otrā cenšamies ieraudzīt tikai patīkamo, cenšamies arī otram vairāk dot labo, cenšoties kavēt ne tik labo.” Pēc šīs fāzes sekojot atgriešanās ierastajā normālajā stāvoklī, jo visu laiku nevaram dzīvot iemīlēšanās fāzē: “Tad sākam otrā ieraudzīt lietas, kuras sākumā neredzējām, un paši pārstājam censties un piebremzēt sliktās lietas, sakot, ka otrs ir mainījies.” Diāna Zande uzsver, ka patiesībā šajā brīdī nonākam etapā, kad jāsākas mīlestības darbiņam, kas nozīmē apzināti otram dot vairāk labo, apzināti pieturēt draņķīgo, kas ne vienmēr izdodas. Kā otram likt sajusties mīlētam? Kaut ko darīt!

Visu raidījumu skaties