Citādās Lieldienas

Kā jūsmājās izskatās svētki, kad ir ierastais dzīves ritms? Manuprāt, daudzām jo daudzām mammām un ģimenēm kopumā tas ir laiks, kad papildus ikdienas pienākumiem jāpaspēj daudz kas vēl. Plusā. Bērniem koncerti, konkursi, rokdarbiņi, atklātnītes utt. Tāds liels skrējiens pakaļ izdarāmo darbiņu sarakstam. Varbūt jūs tā nejūtaties. Bet mani regulāri sastop šī sajūta. Pēdējā laikā ir gribējies kaut kā mierīgāk. Skaistāk. Svētīgāk.  Bez "dekorācijām" un visa liekā.

Un lūk, šobrīd ir šī iespēja. Mierīgāk. Bez visa liekā. Tikai pašu tuvāko lokā. Un pārdomājot un piedzīvojot pašu svarīgāko.

Atceros, ka kādā filmā bija teikti tādi vārdi: "Kad līst lietus, cilvēki it kā pierimst un saprot, ka nekur jau neaizskriesi... Visi kļūst tādi kā vienotāki."

Un atkal...nezinu, kā jums, lasītāji, bet man šķiet, ka esošā situācija pasaulē mūs visus it kā saliedē un satuvina. Gan ar savām ģimenēm, gan globālāk, jo visi it kā kļūstam vienādi. Visi cilvēki, kam jāsargā dārgākais - veselība un dzīvība. Sev un saviem mīļajiem.

Katram šis laiks ir citādi izaicinošs, bet šodien, kad tuvojas Kristus augšāmcelšanās svētki, tad gribas citēt Viņa vārdus: "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 14:27)

Lai starp svētku galdiem un dekoriem ir arī pats svarīgākais - šis miers, kuru pasaule nespēj dot.

Veselību, saticību, prieku!

Patiesā cieņā, Elīna