Cilmes šūnu nozīme. Mazās Ances stāsts

Ancīte bija mazs, veselīgs bērniņš, taču vien līdz brīdim, kad dažu mēnešu vecumā nokļuva slimnīcā ar smagiem miesas bojājumiem, ko viņai nodarīja bioloģiskā māte. Ilgstošā vardarbība atstāja paliekošas sekas. Meitenītei bija epilepsijas lēkmes, pazuda redze un bija vajadzīga nopietna ārstēšana, lai uzlabotu bērniņa dzīves kvalitāti. 

Daudzbērnu mamma Ivita, uzņemot savā ģimenē Anci no bērnu nama, zināja, ka vēlas meitenītei palīdzēt, sniedzot sirds siltumu, rūpes un mīļumu, ko bērniņš nekad nebija piedzīvojis. Pērn Ivita, kura ikdienā rūpējas par deviņiem bērniem, saņēma Latvijas lepnuma godalgu. Viņa ir cilvēks ar neizmērojami plašu sirdi.

Kopš mūsu pēdējās tikšanās ar Anci un viņas ģimeni ir pagājis laiciņš. Šobrīd ar ziedojumu palīdzību Ance saņēmusi cilmes šūnu transplantāciju, kas uzlabojusi meitenītes veselību. Dodamies viesos, lai uzzinātu, kā mazajai Ancītei klājas šobrīd!

Ancei drīz apritēs pieci gadi. Māmiņa Ivita stāsta, ka pa šo laiku ir gājis aizvien labāk, ir novērojama stabila dinamika. Vislabākās ziņas – Ancei nav atjaunojušās epilepsijas lēkmes. “Pēc rehabilitācijas tikām paslavēti par to, ka Ance ir augusi arī emocionāli, viņa atpazīst savus fizioterapeitus,” teic Ivita. Slovākijā pirms pusotra gada veicot izmeklējumu galvas smadzenēm, speciālisti teikuši, ka Ancei ikdienā nav veikti mērķtiecīgi treniņi, līdz ar to smadzeņu atbilde ir gandrīz 0. Tagad, pēc diviem gadiem, Ances smadzenēm ir atbildes reakcija jau uz katru kairinājumu. “Tas nozīmē, ka Ance daudz vairāk jūt un saprot, iekšēji reaģē, tikai nespēj vēl uz ārpusi atbildēt. Viņa kļuvusi arī daudz smaidīgāka,” par progresu dalās Ivita.

Ancei bija saglabājies redzes atlikums, tāpēc šobrīd, pēc divām cilmes šūnu terapijām tieši acīm, mazā meitenīte jau spēj skaidri reaģēt uz gaismu un tumsu.