Ceļā uz strādājošo mammas amatu.

 Sveikas.

  Jau no nākamās nedēļas savā plānotājā varēšu ierkastīt ierakstu „DARBS”.

Esmu ļoti priecīga ,ka būšu viena no „Strādājošo mammu” klubu biedrēm.

 To ,ka jāsāk arī man strādāt sapratu ,gan es gan arī dēliņa tētis.

Nu jau dēliņš aktīvi apmeklē bērnudārzu un mājās negribas vienai sēdēt.

Tākā es savu brīvo laiku pavadu mājās īpaši neko nedarot nolēmu, ka vēlos darīt ko noderīgu un arī sev tīkamu.

Sāku  es sarakstu uz lapas ar  lietām, ko es protu un ,kāds darbs man derētu.

Protams galvenais punksts bija ,ka dabiņam jābūt arī tādam ,kas patiktu man un celtos ar pozitīvām domām.

 Tā nu ,kad visi mājas darbi bija padarīti sēdos pie datora, un dažādās interneta mājas lapās uzsāku meklēt darbiņu.

Sākumā škita, ka ir tik daudz prasību, ka ar savu mazo darba pieredzi un prasmēm nekas man neder.

Bet tad uz dažām dienām atmetu ar roku visam.

Aprunājoties ar draugu viņš pastāstija, kas būtu tās lietas  ,ko  darba devēji bieži apskata un ,ja apmierina tavs CV tad arī ir iespēja sanemt zvanu par darba piedāvājumu tieši man.

 Nu tad atkal, kad bija vakarā brīvāks brīdis turpināju pētīt darba piedāvājumus.

Manā sarakstā darbiņi ,ko vēlētos strādāt bija-

• Auklīte

• Pavāra palīgs

• Konditors

• Pārdevēja.

Uz šiem tika skatīti un sūtīti vairāki CV pieteikumi.

Aceros ka brivdienās nebiju pārbaudijusi savu e-pasta kastīti un, kad ierausziju divus uzaicinājumus uz pārunām man  sirds sāka sisties ātrāk.

Devos uz pārunām ,kur ar darba devējiem pārunājām dažādas lietas.

Abās pārunās teica ,ka dos ziņu man, ja būšu pieņemta, jo ir uzaicinātas vēl pretendentes.

Tā nu gaidiju zvanu, bet nesaņēmu.

Turpināju tālāk izpētīt darba piedāvājumus.

Te vienu dienu atradu jauku darba piedāvājumu, auklīšu amatā privātajā bērnu dārza skoliņā.

Tā nu es riskēju un nosūtiju savu darba pieteikumu.Drīz vien saņēmu arī no šīs vietas uzaicinājumu uz pārunām.

Ierados norunātajā vietā mazliet ātrāk nekā bija runāts ,bet priecājos ka mani pieņēma ātrāk.

Pārunas bija ļoti patīkamas un nebija brīdis kad apmūlsu.

Jau tajā pašā dienā man piedāvāja mazliet pastrādāt,jo tieši tad bija ļoti daudz bērniņi ,bet visu paspēt divatā nevarēja.

Protams ar lielāko prieku piekritu pastrādāt,jo tas bija liels pluss manā lauciņā.

Tākā bērnudārzā strādā mana mamma bērnu pieskatīšana man nebija nekas jauns.

Patiesībā mani tikai tas iepriecināja,jo ļoti vēlējos sev šādu darbiņu.

Nostrādājot pusi dienas mana darba devēja tieca ka dos ziņu man vai esmu izturējusi atlasi un vai šajā nedēļā uzaicinātās vēl dažas meitenes uz darba pārunās būs sliktākas par mani.

 Izejot pa durvīm iekšēji jutu ,ka es atgriezīšos šajā vietā.

Tā arī notika.Dienā kad braucām mājās no „Māmiņu kluba” ballītes saņēmu zvanu ,ka vēlas lai ierodos uz vēlreiz uz šo skolinu, bet šoreiz jau strādāt.

Biju Loti priecīga par šo zvanu.

Un nu jau pēc svētkiem oficiāli sākšu strādāt par auklīti privātajā bērnudārza skoliņā „Pepija”.

Lūk šādi es pievienojs Strādājošajām māmiņām.

Sintija.