Būt mammai

Tuvojoties māmiņu dienai nevuļas nākas sevi pieķert pie domas, ka vairāk par mammām domājam tieši šajā dienā, vai arī īsi pirms tās. Es gan vairāk piedomāju, ko tādu skaistu un paliekošu censties uzdāvināt savai mammai un omītei. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri ļoti piedomā pie tā, ko dāvina un cenšos to sarūpēt kā īpaši. Iedomājieties, varbūt skanēs banāli un pārāk parasti, bet es šogad nolēmu uzdāvināt mums visām iespēju būt kopā, aizbraukt ciemos 200km attālumā. Aizbraukt un pavadīt divas dienas laukos, sēžot, papļāpājot un šādi pasakot paldies. Šoreiz māmiņdienas dāvanu nesūtīju, bet gan nodevu rokās - skaistu kastīti, kurā bija ziedi. Zinu, cik ļoti gan mamma, gan omīte mīl ziedus, mīl tos audzēt, par tiem rūpēties.

Pirms astoņpadsmit gadiem es noteikti neticētu, ja man kāds teiktu, ka es būšu mamma trīs meitiņām un dēlam. Ticiet man, nekad neticētu. Un nekad neticētu tajā laikā tam, ka man ienāks prātā māmiņdienas dāvana - būt līdzās, būt kopā! Jo tas taču ir pārāk parasti, vai ne? Mūsdienās tiešām tik ļoti reti, bieži vien gadās, kad gadā tikai 2 reizes, mēs spējam aizbraukt ciemos pie mammas un omītes. Kādēļ? Tieši tādēļ, ka nu jau teju 17 gadus arī es esmu mamma un būt mammai nozīmē rūpes par saviem bērniem, par viņu ikdienu un savu ģimeni.

Ik rītu pošoties uz bērnudu - gandrīz katrs rīts ar asarām un niķiem, jo mājās taču ar mammu un mazo māsiņu ir daudz jaukāk. Tad viss sākas ar sarunāšanu, matu sapīšanu, saģērbšanos un buču uz vaiga. Rīti, kad mammai izdodas pamosties, ir daudz mierīgāki.

Ko vēl nozīmē būt mammai? Negulētās naktis, izdiedātās šūpuļdziesmas līdz spēku izsīkumam, izšūpotās rokas... mammai nav pogas on/off un mammai baterijas izlādēties pilnībā nedrīkst, jo mamma vienkārši ir - tāpat kā saulīte debesīs, tāpat kā mēnestiņš naksniņā. Protams mēdz būs saulainākas dienas, mēdz būt arī tā, ka mēnestiņš ir aiz mākoņiem, bet mēs zinām,ka viņš tur debesīs kaut kur ir... 

Būt mammai vēl? Mācīties no jaunā pirmajā, otrajā... piektajā, sestajā... desmitajā klasē. Ļaut pagulēt nedaudz ilgāk bērniem pēc grūtiem treniņiem, vai nodarbībām... jā, arī sakārtot istabu gan četrgadniekam, gan arī vidusskolēnam, jo mamma taču zinās un mācēs labāk... gatavot dzimšanas dienas ballīti kopīgi, vienkārši parunāties ilgāk, ieritinot klēpī gan lielu, gan mazu un mamma ir kā "lādējamais", kurš spēj uzlādēt tad, ja enerģija sāk beigties, ticība apkārtējiem izsīkst... mamma tas ir kas neredzams, bet līdzās esošs ikdienā, taču pamanāms tad, ja mamma nav blakām, bet sajūtams un nepieciešams ik uz soļa. Teiksiet tikai pavisam maziņiem? Nē, mīļie, arī mums pieaugušajiem un tas nekas, ka ar mammām mums ir gājis visādi, vai ne? 

Daudz laimes, prieka un mīlestības māmiņu dienā, Mīļās mammītes!