Brīvdienas no vīra, vīra brīvdienas

Nekādas brīvdienas no vīra man nav vajadzīgas, virsrakstā jokoju. Bet tik bieži tiek runāts par to, ka māmiņām vajag atpūsties, par centīgajiem tētiem piemirstam. Arī viņiem ļoti, ļoti vajag brīvdienas. Bet ne par to ir stāsts. Gribu padalīties ar to, kā pārdzīvojam/ izdzīvojam laiku, kamēr mans vīrs ir tālu prom, ceļojumā ar kolēģiem.

Neskatoties uz to, ka vīrs čakli strādā, kamēr es esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpes par mazuli dalām teju uz pusēm. Viņam pieder rīti, man - "brīvi" vakari - kad varu darīt "savas lietas". Un, kopš mazuļa piedzimšanas, šis ir mūsu pirmais, ilgais atšķirtības periods. 

Kad uzzināju par plānoto ceļojumu, biju panikā. Likās, ka sēdēšu uz nemazgātu drēbju kaudzes, nemazgātiem matiem, neēdusi, ar raudošu mazuli. Jā, es zinu, kā jau parasti, es visu dramatiski pārspīlēju. Esam kopā ar meitu pārdzīvojušas divu zobu nākšanu, paēdušas, sakoptās mājās :) Ar vīru regulāri sazinamies, apmainamies bildēm. Nedaudz apskaužu viņa apsauļoto degunu un peldēšanos Vidusjūrā. 

Mūsu "ieguvumi" vīra prombūtnes laikā:

1) Esam iemācījušās mierīgu līdzās pastāvēšanu. Es daru savas lietas, meita savas. Ja iepriekš šuvu tikai vakaros, tad šajās dienās pašuvu svārkus, uzmanību sadalot.

2) Ēdam kopā. Ja iepriekš vispirms pabaroju mazo un tad gatavoju ēdienu sev un vīram, tad tagad ēdam vienu putru un vienus dārzeņus. Šo vajadzēs turpināt.

3) Jūtos vairāk izgulējusies. Ar vīru, kad meita aizmieg, pavādam laiku kopā, skatamies kādu filmu vai ko tādu. Šajās dienās vienkārši eju gulēt līdz ar mazuli. 

Ko esam zaudējušas (neskaitot ārkārtējās ilgas pēc mīļā ģimenes vīrieša)?

1) Noteikti esmu daudz vairāk sagurusi fiziski. Vakaros mazo auklēja vīrs, bet tagad... Kamēr nāca divi augšējie zobi, mazulīte bija īpaši auklējama, nēsājama uz rokām. Dienas beigās 8,5 kg liekas daudz smagāki...

2) Esam izsistas no ritma! Izrādās, to lielā mērā noteica vīrs. Vienu vakaru pat spontāni aizmigām ap septiņiem. Loģiski, ka nākamā diena sākās pus piecos no rīta... Ar ēšanu līdzīgi.

3) Liekas, ka kopš vīrs ir aizbraucis, mazulīte ir ne pa jokam satraukusies - aizgūtnēm raud brīžos, kad pazūdu no redzes loka. Laikam baidās, ka es arī nozudīšu, līdzīgi kā tētis. :(

4) Sieviešu skrējiens skries man garām... Tā kā vīrs būs atpakaļ svētdien pēcpusdienā, uz Mežaparku netieku. Rati nav piemēroti skriešanai utt. Mana mamma, diemžēl, neparakstās palikt ar mazuli šajās zobu nākšanas dienās, kas papildinātas ar izbīli, kad es nozūdu skatam. Skandālu viņa piedzīvoja jau trešdien, kad biju autoskolā. Nepārmetu. Bet žēl, ka manis pieteiktais numurs paliks neizmantots.

Kopumā secinu, ka arī ar meitu divatā esam lieliska komanda, bet trijatā.. Mēs esam supervaroņi! Vēl diennakts jāpavada atšķirtībā. Redzēs, kā ies. Katrā ziņā, ceru, ka drīzumā tik ilgs periods atšķirtiem nebūs jāpiedzīvo. Kopā ir daudz, daudz labāk.