Bieriņu zaļā taka

Šādās karstās dienās doties ekskursijās ir pagrūti, toties vakaros, kad saule savu lielāko karstumu jau atdevusi, ir forši pabraukāties ar velosipēdiem. Visi ģimenē esam lieli riteņbrakšanas fani, tāpēc ar prieku apgūstam jaunus velomaršrutus.

Vakar atradām riktīgi foršu vietu, kur var gan papiknikot, gan mākslu baudīt, gan pa meža celiņiem, kas augšup, lejup ved, pabraukāties. Tās foršākās vietas jau nav nemaz aiz trejdeviņiem kalniem. 

Mēs gan izbraukājām tikai vienu posmu no Mārupīte-Māras dīķis velomaršruta, toties šis bija pats zaļākais posms, kas atrodams Mārupītes krastos Kantora ielas rajonā-Bieriņi. Jau sākotnēji šis velomaršruts tika veidots ne tikai kā daļa no pilsētas infrastrruktūras, bet arī kā dabas taka-zaļais veloceliņš. 

Braucot pa O.Vācieša ielu, nogriezāmies uz Kantora ielu, kur uzreiz kreisajā pusē manāma zīme, ka uz Mārupi ved veloceliņš. Pēc pārsimts metriem nonākam pie pašas Mārupītes, kas ir Daugavas kreisā krasta pieteka-maza, purvaina (nav nekāds brīnums, jo tā iztek no Medema purva) un mežonīga. Tā kā sāk jau krēslot, Terēze pat mazliet sabīstas, sakot, ka mežā nebraukšot, jo tur esot čūskas. Patiesi, sajūtas kā mežā, prom no pilsētas. Gar malām garumgaras nātres, bet tajā pašā laikā ir uzstādīti soliņi un pat velonovietnes. Ļoti forši! 

Sekojot zīmēm "Mārupe" gar Mārupīti, nonākam Akmens skulptūru dārzā. Dārzs konkrētajā vietā tika uzsākts veidot 20.gs. 70.gados, kad Mārupītes krastos īpašumus sev iegādājās vairāki tēlnieki. Viņu sapnis un mērķis bija izveidot tādu kā brīvdabas parku ar tēlnieka darbnīcu, akmeņu kalšanas laukumu un skulptūru ekspozīciju. Sākoties Atmodai, projekts tika pārtaukts dažādu iemeslu dēļ. Tikai viens no tēlniekiem, Indulis Ranka, turpina 1975.gadā aizsākto skulptūru dārza galerijas "Ulamula" izveidi. 

Dārzs atrodams četru ielu (Kantora, Amulas, Lutriņu un Codes) krustošanās vietā. 

Laukakmeņi mākslinieka rokās ir kļuvuši par dažādiem tēliem. Terēzei dikti patika skraidīt no viena pie otra, dažus pat centās bučot, bet uz dažiem mēģināja uzrāpties. Feina vieta, kur baudīt gan dabu, gan mākslu vienkopus. Skatoties dažādajās skulptūrās, ilgi var minēt, ko mākslinieks tur ir attēlojis, ko ar to domājis utt.

Kad skulptūras apskatītas, gar Mārupīti, kas, starp citu savu nosaukumu ieguvusi jau 13.gs. saistībā ar tā laika pilsētas aizbildni Svēto Mariju, dodamies uz priekšu, kur ieraugām zīmi, ka šeit tiek rīkotas velosacensības bērniem. Ja interesē, varat paskatīties www.ritenvasara.lv

Dodamies pāri tiltiņam, kas ved uz privātmāju rajonu. Atrodam  milzīgus akmeņus (patiesībā tas ir kā viens akmens, kas pāršķelts uz pusēm) vienu otram pretī ar gadskaitļiem, vārdiem un kaut kādu kilometrāžu.  Jau mājās noskaidroju, ka šo 50 tonnu smago pāršķelto akmeni pie savas darbnīcas uzstādījis viens no Tēlnieku parka idejas relizētājiem  Ojārs Feldbergs. 1986.gada Mākslas dienu laikā šis akmens iezīmēja skriešanas distances startu un finišu. Vārdi, kas iekalti akmeņos, ir skrējiena uzvarētāju vārdi. 

Šajā rajonā patiesi var just romantisku noskaņu, ko veidojuši un radījuši dažādu radošo profesiju pārstāvji. Ja arī jums patīk daba, māksla un velobbrukšana, iesaku turp doties.