Bērnu ķirurgs: bērniem ir jāļauj krist

Tiklīdz bērns būs apguvis prasmes pārvietoties telpā rāpus, mēs varam gaidīt brīdi, kad viņš vēlēsies iekarot augstākus līmeņus. Dīvāns! Jā, tieši dīvāns ir tas, kas mūsu 21.gadsimta mazuli ir interesējis jau sen – dīvānā notiek dzīve! Turklāt mazais vēl pagaidām nezina, ka no dīvāna iespējasm izvelties, tāpēc viņš bezbailīgi dodas to iekarot!

Konsultē Prof. Aigars Pētersons, Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Bērnu slimnīcā.

Mēs priecājamies par visiem kustīgiem bērniem, jo kustība un veselība ir sinonīmi, tikai kustībā iepazīst apkārtējo pasauli un izstrādā savu kustību amplidūtu, norūdās, iegūst muskulatūru, kustību apjomu.

Bērna prasme rāpties ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts viņa attīstībā. Iedomājieties tik – bērns spēj pats ar savu spēku sevi uzvilkt uz dīvāna, kurš atrodas viņa krūšu augstumā. Tas, protams, nenotiek vienas dienas laikā, bērns nemitīgi trenē šīs prasmes, stiprinot savu muskulatūru. 

Un kad tas ir noticis- mazais ir ticis dīvānā, viņš ir neapturams, tāpēc mums vienmēr ir jābūt līdzās un jāseko līdzi tam, ko bērns dara, jo visticamāk sākumā mazais vēlēsies mesies ar galvu lejā, jo nepazīst baiļu, tikai ar laiku bērns apgūs, kā izkāpt no dīvāna.

Rāpšanās dīvānā trenē bērna līdzsvaru un arī audzē viņa spēku, bērnam ir mēŗkis, tāpēc viņš neatlaidīgi centīsies to sasniegt.

Mēs nevaram bērnam aizliegt pētīt pasauli, taču mēs varam parūpēties par to, lai dīvāns atrastos drošā vietā, lai līdzās nebūtu kamīna vai radiatoru, pret kuriem bērns var sasisties, tāpat arī palodze, uz kuras mazais varētu uzrāpties un lekt lejā. Mums jāļauj bērnam riskēt, taču jāparedz šī riska sekas un tās jānovērš.