Bella. Stāsts par pieņemšanu, mīlestību un spēku

Bajarunu ģimenē mazulīte Bella piedzima ar pārsteiguma diagnozi, ko ģenētikas klīnikā Vācijā viņai noteica trīs mēnešu vecumā – 21. hromosomas trisomiju. Diagnozi, ko sabiedrībā bieži dēvē par Dauna sindromu, Loretta apzināti cenšas neizmantot.

“Nezinu, vai šobrīd esmu par to īsti gatava runāt, jo emocijas joprojām ir ļoti klātesošas. Domāju, ka tās vienmēr tādas būs,” atzīst Loretta.

Ilgi gaidīts brīnums

Bella bija ļoti gaidīts bērniņš. Pēc pirmā dēla Bruno piedzimšanas Lorettai bija veselības problēmas, tāpēc ģimene uz laiku iepauzēja domas par vēl vienu mazuli. “Belliņa nenāca tik viegli. Kad viņa beidzot pieteicās, es biju ļoti priecīga.”

Grūtniecības sākums gan nebija vienkāršs – biežas asiņošanas, satraukums un vairākas reizes slimnīcā. Kādu dienu, sēžot vannas istabā un baidoties, ka grūtniecība varētu pārtrūkt, Loretta sev atkārtoja tikai vienu: “Dievs, neatņem man viņu.”

Tika veikts NIPT tests, kura rezultāti bija labi. Ģimene devās uz Vāciju, kur Loretta pavadīja grūtniecības pēdējo trimestri. Bella piedzima 39. nedēļā, taču dzemdības izvērtās sarežģītas – akūts ķeizargrieziens, mamma viena pati dzemdību zālē, jo Covid ierobežojumu dēļ tētis Lauris nevarēja atrasties blakus. “Es redzēju, ka vecmāte raud. Tas bija briesmīgs moments, jo sapratu, ka nav labi, un nesapratu, vai abas izdzīvosim,” par piedzīvoto stāsta Loretta, atzīstot, ka tas bijis ļoti emocionāls brīdis.

Diagnoze un pieņemšanas ceļš

Ģenētiskās analīzes apstiprināja Bellas diagnozi – 21. hromosomas trisomija. “Galvenais, kas bija jāsaprot – ar viņu nekas nav noticis. Viņa kopš rašanās brīža ir tieši ar šo ekstra hromosomu,” saka Loretta. Viņas teikto papildina tētis Lauris: "Es jau no tās dienas teicu, ka viss ir kārtībā, nekas nemainās. Kas būs jādara, to darīsim."

Ikdiena, kas māca dzīvot šodienā

Šodien Loretta atzīst, ka viena no svarīgākajām atziņām, ko ģimene guvusi, ir sapratne, ka Bella nav “īpašāka” par vecāko brāli “Patiesībā ar Bellu mums ir gājis pat vieglāk nekā ar Bruno,” teic viņa. Vienlaikus Loretta atzīst, ka viņa uzvelkas, dzirdot frāzi "Es nevarētu būt tik stipra". “Mēs neviens nezinām, kas ar mums notiks rīt. Tu izdarītu visu un vēl vairāk,” uzsver trīs bērnu māmiņa. Par savu sievu ar lepnumu izsakās Lauris: “Loretta ir liels malacis. Trīs gadu laikā viņa ir ļoti daudz izdarījusi ar sevi, savām emocijām, pieņemšanu.”

Dzīves lielākā dāvana

Kad Bella piedzima, Loretta lasīja citu mammu pieredzes un nespēja noticēt vārdiem, ka šī pieredze var būt viena no labākajām dzīvē: “Man šķita – kāpēc jūs melojat? Es viņām neticēju, jo pārdzīvoju par Bellu, domājot, ka viņai ir kaut kas atņemts.” Šodien sajūta ir citāda “Ar Lauri esam runājuši, ka tā ir viena no labākajām lietām, kas ar mums ir notikusi. Dzīve ir interesanta. Ir jādzīvo katra diena pēc labākās versijas,” uzsver māmiņa.

Speciālista skatījums

Klīniskā un veselības psiholoģe Simona Dimanta skaidro, ka vecākus, uzzinot par bērna īpašajām vajadzībām, pārņem ne tikai vainas sajūta, bet arī rodas daudz jautājumu: “Ir jautājumi, vainas sajūta, mēģinājumi saprast – kāpēc. Tiek iziets cauri vairākiem posmiem – dusmas, noliegums, sēras, pieņemšana. Taču ne visi iziet cauri visiem posmiem. Ir vecāki, kas uzreiz metas darīt, neatļaujot sev izsāpēt sāpi, un tas var novest pie izdegšanas.”

Kā apkārtējie šajā situācijā var palīdzēt vecākiem? “Var paši pameklēt informāciju, speciālistus, padalīties ar vecākiem, taču bez vērtējuma. Pavaicāt pašiem vecākiem kā viņi jūtas, un būt gatavi pieņemt jebkuru atbildi,” ar padomu dalās Simona Dimanta.