Baumas, mūžīgie padomdevēji un citi pasaku tēli

Sveikas mīļās dāmas:)

Mana šīs dienas tēma būs - baumas, "sava deguna bāšana tur kur nevajag" un viedokļa vai "padomu" uzspiešana.

Šī ir mana otrā grūtniecība, tātad man otru reizi tam visam jāiet cauri :D Mēs braši iesoļojām 27 nedēļā, bet tā vietā, lai atslābinātos un kaut nedaudz izbaudītu grūtniecību, prāts vislaik ir saspringuma stadijā...

Pirmais, kas mani izved no pacietības ir teksts  - "Dačukiņ tu kaut ko gaidi?" Man uzreiz gribas cirst pretī - "Jā!!! Tramvaju!!!" Brīnos, ka vēl kādam neko tādu neesmu pateikusi...Vai tiešām cilvēki nespēj atturēties no tik stulbu jautājumu uzdošanas, pie tam šādus jatājumus neuzdod radi vai labi draugi, bet var teikt svešinieki, kaimiņi...

Otrs - baumotāji. Esmu nākusi pavisam no cita Latvijas nostūra. Šobrīd no šīs pilsētas mani šķir vairāk nekā 300km, bet nu jau visi zin, ka gaidu mazo. Un tā vietā, lai pajautātu man pašai, jautā kādam no malas...Un beigās sanāk, ka es gaidu četrīšus, esmu noēdusies uz 200kg vai vispār jau piedzemdējusi un vēlreiz palikusi stāvoklī...Es nesaprotu kāpēc cilvēkiem ir tik neveselīga interese par citiem? Vai tiešām pašu dzīves ir tik neinteresantas un visādi citādi garlaicīgas, ka reiz vajag ķerties pie baumošanas.......

Un visbeidzot, pats kaitinošākais - "Es tavā vietā darītu tā un šitā" vai "Tev būs tā un šitā jo man un vēl trīs tantēm tā bija". Kā arī nepārtrauktā līšana svešā dzīvē ar saviem padomiem, pēc kuriem neviens nav lūdzis un ņemot vērā apstākļus nekad arī nelūgs...Mans personīgais viedoklis par šādiem cilvēkiem ir tāds, ka viņi nav sasnieguši savas dzīves piepildījumu un šādu iemeslu dēļ grib velreiz  izdzīvot dzīvi, tikai, diemžēl svešu. Vai arī šie cilvēki ir tik ļoti noslogoti ar savām problēmām un ar bailēm tās risināt, ka labāk viņi metīsies iekšā svešās dzīvēs un problēmās un ņemsies tās risināt. Man neineteresē kā dzīvo kaimiņu Biruta vai vīra tēvocis, mēs visi esam pieauguši cilvēki un dzīvojam tieši tādu dzīvi kādu paši esam izvēlējušies. Nevienam ar mums nav jādala gultas vieta vai sega. Nevienam nav ar mums jādalās savās naudās vai citos materiālajos labumos. Mums katram ir jādomā pašam par sevi, nevis jābāžas virsū ar saviem nebeidzamajiem padomiem. Turklāt šie cilvēki ir vislielākie "gaudotāji"...Viņi nepārtraukti jūtas kaut kādā veidā apdalīti, neviens negrib pateikt paldies par viņu labajiem darbiem un padomiem, vārdu sakot nepateicīgi cilvēki. Viņi uzskata, ka tikai viņi dzīvo pareizi un ka tikai viņi ir tie gudrākie un labākie. Kāds rada gabals no vīra puses (kurš ir tieši šāda personība) savas sievas klātbūtnē teica šādus vārdus - "Mēs, tie apzinīgie vīrieši, vienmēr par visu samaksājam un mums viss ir un tās sievietes...Viņas jau neko. Ne nu spējīgas kredītus apmaksāt ne nu ko. Mēs tie apzinīgie patiesībā maksājam par p.... (ļoti izcils teksts iz dzīves)" Tas saprotams tā, ka visas sievietes ir pērkamas arī tās, kuras precējušās un kuras dzedējušas saviem vīriem bērnus....Ja man vīrs ko tādu pateikt, pat nezinu kā es reaģētu....Turklāt nedod Dievs kāds iedomāsies bilst viņiem pretī kādu vārdu....Es gribētu dzirdēt psihologa viedokli par šādiem indivīdiem.

Kā jūs reaģējat uz visa veida baumošanu un pamācīšanu? Un kā škiet jums - kāpēc cilvēki nevar sasniegt pilnību savās dzīvēs un vienkārši būt laimīgi? Kā ir ar jūsu negatīvajām emocijām - vai jūs tiekat ar tām galā, vai izgāžat pāŗ kādu (tas gan visiem mēdz gadīties)?