Baltā kāpa Saulkrastos

Tuvojās vakars, bet iekšā kņudēja vēlēšanās kaut kur paspēt aizbraukt, lai nav skaistais vakars jāpavada televīzijas hipnozē. Ilgi nedomājot, nolēmām, ka gribam pie jūras, taču uz vietu, kur iepriekš nav būts+kur būtu ērti ar ratiem. Pāris klikšķi internetā "piedāvāja" informāciju par Balto kāpu, kas šķita ideāls mērķis īsam ģimenes vakara piedzīvojumam. Paķērām dvieli, saģērbām bērnus un pēc dažām minūtēm jau bijām mašīnā. 

Atbraucot uz stāvlaukumu, kas atrodas vistuvāk kāpai, nākas secināt, ka brīvu vietu tur nav. Cilvēki gan automašīnas izvēlas likt arī ceļmalā un pāri ceļam esošajā īpašumā, taču ir skaidrs, ka lielā meita no pludmales labprātīgi iet var arī negribēt, tāpēc labāk nodrošināties, lai automāšina ir pēc iespējas tuvāk. Ātri vien sagaidām brīvu vietu, atstājam auto, ieslēdzam Mobilly (stāvvietas minimālā maksa ir 2 EUR, kas der pirmās stundas apmaksai) saliekam ratus un dodamies lūkoties. 

Priecē, ka visur ir pastaigu takas, kas izcili piemērotas ratiem. Ar vecāko meitu ātri vien atstājam kurpes  ratu somā, lai sacenstos, kura ātrāk tiks pāri kukaiņu takai, bet vēlāk jau skrienam pa glītajiem celiņiem un koka dēlīšu takām.

Vīrs nesteidzīgi pastaigājas ar ratiem, vērojot patiesi apburošo ainavu, jūru, Inčupes grīvu, pludmali un itin drīz arī mūs abas, lēkājot pa viļņiem. 

Lai arī ceļā ir daži pakāpieni, tos var apbraukt pa citiem, tāpēc nav jābīstas, ka nu rati ir jānes vai pastaiga jāpārtrauc. Apskatāmies dizaina parku ar vairākiem tās iemītniekiem, Saulrieta taku, taču nākas secināt, ka tā pēc brīža pāriet meža takā, kas ar ratiem ir izbraucama, taču šoreiz to nevēlamies, izvēloties tēti ar mazo māsu atstāt augšā uz soliņa, bet pašas aši skrienam pie jūras.

Nolaisties pie jūras var vairākās vietās, ir ērti pakāpieni un nav jāuztraucas, ka būs jākapj, lavierējot pa meža taciņām. Pamanām arī kādu pāri, kas salasījis maisiņu ar galenēm un beciņām, apvienojot atpūtu pie jūras ar gardu izklaidi:)

Pludmale ir tīra, jūra mūs lutina ar siltu ūdeni, tāpēc iekāpjam līdz potītei, vienojoties, ka pie ceļgala gan apstāsimies:) Priecē, ka smiltīs neredz ne pārtikas atkritumus, ne izsmēķus, ne citus atpūtnieku atstātus atkritumus! Ir tikai gliemežvāki, koka zariņi, akmentiņi un smiltis.  Lecam pār viļņu galotnēm, pamanot, ka arī tētis ar mazo māsu ir atstājuši ratus augšā un nokāpuši pie mums priecāties par burvīgo vakaru. Atbrīvojam mazās kājiņas no zeķēm un aidā tipināt smiltīs:) 

2h paiet nepamanītas, tāpēc mazāk laika iesaku neplānot:)

Papildus iespējas: ir vairāki soliņi, kur baudīt saulrietu, sēžot un malkojot līdzpaņemto zāļu tēju, kā arī piknika vietas, kur sarīkot ģimenei pankūku ballīti pie jūras.

Blakus stāvlaukumam ir ērtas, mūsdienīgas labierīcības.

Līdzās stāvlaukumam ir arī kafejnīca, kur baudīt kādu gardumu pēc pastaigas. 

Atrašanās vieta: gan Google kartes, gan waze zināja "Balto kāpu", aizvedot tieši līdz stāvlaukumam.

Darba laiks: 24/7

Maksa: Emocijas, piedzīvojums un neaizmirstama ainava par velti!