Šodien, augusta pēdējā svētdienā, nolēmām svinēt atvadas no vasaras. Devāmies uz Rāmkalniem. Iesākām ar izklaidēm un atrakcijām.
Nobraucienu ar kamerām:
Lēkāšanu batutā:
Jaunā atrakcija lielākiem trakuļiem.
Cenas tuvāk var apskatīt šeit. Bet ir vērts pievērst uzmanību kompleksajām biļetēm, kas ietver vairāk atrakciju un sanāk lētāk.
Pēc tam ieturējām pusdienas turpat Bistro. Cenas normālas, pusdienas – otrais un dzēriens izmaksāja 5 eiro katram.
Pēc pusdienām nolēmām doties meklēt Inčukalna velnalu, kas atrodas kājām ejamā attālumā no Rāmkalnu atpūtas kompleksa -1300 m. Pieveicams visiem vecumiem, neskatoties uz ne pārāk līdzeno zemes ceļu. Vienīgi norādes gan tur nekādas nav, vai nu jāizmanto kāda no programmām telefonā, piem, waze vai jāiegaumē ceļš. Ala neatrodas pašā upes krastā, bet gan no celiņa vēl apmēram 100 m no upes uz otru pusi.
Taciņa nav nekāda ainaviskā, krūmi, kopi, nekopta pļava, bet pēdējie 100 m pa kādreiz bijušu aleju un skatam paveras skaists skats uz Inčukalna velnalu.
Nebūtu nācis par skādi arī lukturītis:
Var uzkāpt arī augšā civilizēti pa kāpnītēm, kā izrādās alu var sameklēt arī no citas puses, kur uz to ved civilizētāks celiņš, bet reizēm tak vajag arī atklājuma prieku!
Turpat blakus ir arī piknika vieta. Mazkliet nobružāta un laika zoba saēsta, bet ir.
Tā mums sanāca arī jauka pastaiga!