Arvis Zēmanis: Gribam, lai bērni izaug par līderiem, bet audzinām viņus kā kalpus

Kamēr vieni Arvi Zēmani pazīst kā lielisku pasākumu vadītāju, citi viņu zina kā dzērienu pavēlnieku, taču pāri visam viņš ir divu bērnu tētis. Kā atzīst viņš pats, dzērieni, pasākumu vadīšana, satura radīšana, runa un stāstniecība palīdz viņam veidot labākas attiecības ar bērniem.

“Kad cilvēks ir burās, viņš saka visu, ko domā. Tas pats ir ar bērniem, jo viņam nav tik daudz filtru un bloku, lai apturētu negācijas vai prieku. Viņš bliež visu ārā – kritiku, patiku, niķus. Emocijas pilnā plaukumā,” stāsta Arvis Zēmanis, sakot, ka šajos gadījumos lieliski noder pieredze, kas gūta strādājot bārā un vadot pasākumus, kur ļoti labi jāspēj izjust klientus un sajust pasākumu dalībnieku emocijas. Viņš ir pārliecināts, ka tad, kad piedzimst bērni, vecāka sirds dzīvo ārpus viņa ķermeņa.

Svarīga emocionālā inteliģence

Arvim un viņa sievai Inārai ļoti svarīga ir bērnu emocionālā audzināšana. Ne velti viņi vadās pēc principa, ka bērni nevis jāaudzina par kārtīgiem sabiedrības locekļiem, bet gan ar bērniem jāsadarbojas, viņus virzot un motivējot. Līdz ar to jāmainās arī pašiem vecākiem. “Varu teikt, ka bērna ienākšana dzīvē mani ir izmainījusi totāli uz labu, jo mans iekšējais princips ir, ka mainu sevi, lai mainītu apkārtni. Skaidrs, ka es viņus arī virzu, bet tas notiek ar dažādām metodēm, rotaļām, sarunāšanos un palīdzēšanu viņiem sevi izprast,” atklāj Arvis, sakot, ka ar sievu ļoti daudz domā par bērnu emocionālo inteliģenci.

Arvis stāsta, ka viņiem ir svarīgi būt atvērtiem ar saviem bērniem, palīdzēt bērniem būt domājošiem, prast izpaust savas emocijas, raksturo sevi un lietas sev apkārt.

Audzināt līderus nevis kalpus

Arvis Zēmanis sarunā ar Māmiņu Klubu uzsver, ka vēlamies izaudzināt savus bērnus par līderiem, bet audzinām viņus kā kalpus. “Mēs gribam izaudzināt vadītāju, bet īstenībā viņam daudz ko aizliedzam, veicam izvēles viņa vietā, neļaujam pašam pieņemt lēmumus,” teic Arvis. “Visos apstākļos, kuros bērni kaut ko negrib, bet vecāki grib, piemēram, lasīšana, kārtība, bērni jāvirza ar motivēšanu un ieinteresētību, kad viņi paši izvēlas, vai arī jārada kompromiss,” pārliecināts ir viņš, sakot, ka tas ir visgrūtākais, jo ir liels ikdienas darbs.

Vecākiem nepieciešama pašdisciplīna

Ņemot vērā, ka katrā vecuma posmā bērnam ir savas konkrētas emocijas, kurām viņš iet cauri, Arvis norāda, ka ir vērtīgi lasīt literatūru par bērnu domāšanu. “Piemēram, dusmas. Viņam vajag ļaut dusmas izdzīvot. Pretī jādod sapratni. Ja tavs bērns pasaka, ka tu neko nesaproti, viņa dzīvās emocijas nevajag uztvert personīgi, jo aiz tā slēpjas arī milzīga mīlestība,” saka divu bērnu tētis. Viņš piekrīt, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, tāpēc ir nepieciešama liela pašdisciplīna.