Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Juris un Aija Kaukuļi ir radoši un dzīvespriecīgi cilvēki, kuru ģimenē aug divi bērni, nu jau pusaudži Marts un Rūta. Kā abi atzīst, līdz šim vēl viņi nav prātojuši, kā mainīsies viņu dzīve pēc tam, kad izaugušie bērni būs devušies jau savā dzīvē, jo, kā saka Aija, dzīvē var izvērsties neskaitāmi scenāriji, tāpēc nav vērts tērēt laiku šādu plānu kalšanai.
Par vecākiem kļuvuši pirms padsmit gadiem, Juris atzīst, ka šobrīd ir pilnībā aizmirsies, kāds bijis sākums, kad bērni bija tikko piedzimuši. “Tagad ir pavisam cita pasaule, jo dzīvojam kopā ar diviem lieliem cilvēkiem. Mēs atrodamies viņu pasaulē un mēģinām tajā neko nesabojāt. Cenšamies sadzīvot un mēģināt viņiem palīdzēt šajā pasaulē dzīvot un meklēt ceļu,” teic Juris, piebilstot, ka viņš cenšas atcerēties, kā šajā vecumā uz viņu pašu skatījās viņa vecāki. “Saprotu, ka vajag arī klausīties, nevis tikai dot informāciju,” uzsver mūziķis Juris Kaukulis. Viņu papildina Aija, sakot, ka bērni nozīmē, ka visu laiku tiek iepazīts kaut kas jauns: “Ne velti saka, ka vecāki aug kopā ar saviem bērniem! Mēs esam izdzīvojuši gan pirmklasnieka, gan pamatskolnieka vecumu, tagad abi esam nedaudz tīņi.”
Pandēmijas laiks, kad pastāv daudzi ierobežojumi savstarpējā komunikācijā, kā arī skolēniem jau vairākus mēnešus nākas mācīties attālināti, Juris un Aija novērojuši, ka tas atstājis iespaidu arī uz abu bērniem. Aija Kaukule: “Ir pusaudžu laiks, kad nabassaite neatgriezeniski raujas pušu, un viņi grib skriet pasaulē, bet šobrīd šis process ir apturēts, un viņu dabiskais attīstības ceļš ir mazliet pārtrūcis.” Viņu papildina Juris, sakot, ka bērni ir nervozāki, jo nav tuvās komunikācijas ar draugiem. “Tomēr esmu pārsteigts, ka viņi to ir tik ātri pieņēmuši, jo diezgan daudzi cilvēki mūsu gados joprojām šķendējas un ņemas par maskas uzvilkšanu, bet jaunieši to dara mierīgi,” teic Juris.
Vaicājot, kā sevi kā vecākus raksturo paši Kaukuļi, Juris norāda, ka viņu gadījumā Aija vairāk izceļas ar savu precīzo redzējumu, jo viņa mājās ir mugurkauls, kamēr viņš pats vairāk slīdot pa vilni. Aija Kaukule: “Es teiktu, ka mūsu process ir antīks caur haosu un kosmosu nevis pa straumei. Ir brīži, kad paši nespējam noorientēties tajā, kas notiek, bet, kad noorientējamies, ienāk kosmosa kārtība. Bērnu vecuma posmi nemitīgi mainās, tāpēc visu laiku esi kā Nezinītis uz mēness, jo, kad noorientējies, pienāk jau nākamais posms.” Viņa uzsver, ka galvenais, lai visu nesalaistu grīstē, ir atrasties klāt bērnam un raudzīties, kas notiek un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību. Savu sievu papildina Juris, sakot, ka ir ļoti svarīgi ieklausīties un saprast, kas notiek ar cilvēku kas ir tev blakus.