№62: Soli pa solim līdz pilnībai

-"Oo pirmais uzdevums jau ir klāt!"Tada bija mana reakcija ieraugot, ka nu konkurss ir sācies pa īstam.

Sāku lasīt un šķiet, ka uzdevums ir tik mīklains, ka gribēju jau pacelt balto karodziņu un padoties. Bet manas "sievas"to neļāva un pastāstīja uzdevumu skatījumu no viņu acīm.

Kad pārlasīju  jau kādu  7.reizi sāku saprast ,kas ir jādara.

”Kā gan izskatīsies mana krātuve? Kur lai ņemu ideju? Vai arī, varbūt tāda man jau ir?”

Aprunājoties ar savu"vīriņu",saprotu, ka mana  krātuve jau ir sen drošā vietā novietota un tajā es glabāju mūsu īpašās lietas kopš esam kopā. Tā ir mana "vīriņa" roku darbs ko man uzdāvināja kā iepazīšanās dāvanu. Tajā glabājas mūsu kopīgās atmiņas, kas ir īpašas tikai mums abiem.

Mūsu kopīgajā krātuvē ir  akmentiņi no pirmās pastaigas gar jūru, flash atmiņa,  kur stāv saglabātas mūsu īpašās bildes un svarīgākie kopā pavadītie īpašie dzīves mirkļi ,disks ar MŪSU īpašo dziesmu apkopojumu ,pierakstu blociņš kurā esmu saglabājusi jaukākās ziņas un notikumu datumus mūsu atttiecībās. Un viss īpašākā lieta- mūsu mazuļu aproces, kas liek smaidīt katru dienu.

Mazie ikdienas prieciņi...

Katru dienu mani iepriecina mani dēliņi, kurus ieraugot mana sirds izkūst un parādās smaids sejā par to cik labi, ka viņi man ir.

Mani iepriecina doma ,ka esmu paveikusi savus iecerētos darbus un uz mazu brītiņu varu ievielkt elpu.

Mani iepriecina ziņa  no "vīriņa"-:"braucu mājās mani mīļumi".Tā ziņa iepriecina arī tāpēc, ka mājās būs palīgs ,kas pavadīs mazu laiciņu kopā ar puikām ,kamēr es sev  veltu savas īpašās 10minūtes.

Mani iepriecina tas, ka ir jumts virs galvas un sava vietiņa.

Bet katru dienu mūsu attiecības nav vienādas. Katru dienu es pievienoju pa lapiņai klāt mūsu krātuvei un saprotu, ka mums iet diezgan raibi.

Pirmdiena-Viņš mājās ir pārnācis neomā un mani melnie jociņi noved līdz mazam strīdam:"viss ar tevi vairāk nerunāšu".  Bet jau pēc brīža lien klāt kā mājas runcis un lūdz atvainošanos.

Otrdienas rīts-kad esmu pamodusies un paņēmusi telefonu, izlasu ziņu:

-"Lūdzu piedod par vakardienu, šodien apsolos būt labākā noskaņojumā".

Jēēē rīts ir iesācies labi un nav jādomā par to vai runāšu ar īgno večuku.

Trešdienas vakars-puikas ir aizgājuši beidzot laicīgi gulēt,  esmu izdarijusi visas lietiņas mājās un šis vakars ir mums abiem kaut arī uz mazu brītiņu. Saldējums un vakara filma.

Ceturtdiena-Puikām ir labs garstāvoklis un, ja viņiem tāds ir tad šī diena būs ideāla.

Piektdiena-Esmu izgulējusies,puikas ir labā noskaņojumā un visi kopā gatavojamies brīvdienām.

 Mans īpašais ❤

Lai iepriecinātu savu"vīriņu" man vajag sākumā atrast enerģijas straumi sevī un iemeslu kāpēc es gribu padarīt priecīgu tieši šodienu. Manu "vīriņu" pārsteigt ir viegli,jo ar pārsteigumiem  es diemžēl viņu pārsteidzu reti..Bet kad pārsteidzu tad tas ir pārsteigums draugu kompānijā. Piektdienā uztaisam filmu vakaru.Tieši tad varam abi ļauties atpūtai un ķert pozitīvas emocijas. Mazuļus aizvedu pie mammas un vakars var sākties.

Mani vīrieši mīl ar vēderu :)

Kā jau īsts vīrietis viņš mīl ar vēderu un tāpēc viņu pārsteigt varu ar kaut ko saldu. Kūciņa, kas ir sagādāt tieši viņam ir viss labākais veids kā viņu iepriecināt kā arī ļauju viņam brīvdienu rītos ilgāk pagulēt, lai viņš varētu atpūsties pēc garās darba nedēļas, tikmēr mēs ar puikām gatavojam gardas brokastis :)