07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Šorīt noskatījos MK raidījumu. Patika sižets par dzīvi ar 3 bērniem. Paldies!
Es pati nāku no trīsbērnu ģimenes, vīrs no 3+ ģimenes. Man nekad nav licies, ka tie 3 bērni ģimenē būtu kaut kas ļoti daudz. Varbūt tapēc, ka mana mamma, kura viena audzināja mūs, nemaz tā neiespringa uz visu, kaut kā tas viss harmoniski aizgāaja. Īstenībā tikai pirms pāris gadiem uzzināju, ka sākot no 3 bērniem ģimenē tā saucas daudzbērnu ģimene, jo manā izpratnē daudz ir sākot vismaz ar 4. Trīs man liekas tāds standarta skaitlis. Protams es tagad pati esmu mamma, un man pagaidām nav 3 bērni, bet arī tagad, gaidot otro, man ne reizi nav ienākusi prātā doma (kas bija MK) kā es tikšu tagad galā. Pagaidām es viena audzinu meitu, jo vīrs ir ārpus Latvijas. Godīgi sakot man tas neliekas nekas nenormāli traģisks. Mums tapat viss ir tuvumā (veikals, slimnīca, dārziņš utt), es arī māku atpūsties ar bērnu kopā, kurš savā vecumā jau pats māk patstāvīgi sevi nodarbināt(tikai jāskatās vai neizdomā kādas muļķības darīt). Vecmamma man astūtīja sms-kā es viena tieku galā, varbūt man vajadzētu ņēmt brīvu no darbiem? Tad es apstulbu...kā, es tagad neiešu uz darbu, jo vīrs ir darbā un nevar pagaidām būt ar mums kopā? Tas likās nenormāli muļķīgi...un tad es sapratu, ka sabiedrībā kaut kur valda cietēja sindroms, un daudziem ir žēl, piemēram, ka tev ir 3 un vairāk bērni, citreiz pietiek ar vienu, lai tevi uzskatītu par nabadzīti, vai ja tu viens audzini un ar visu tiec galā. Tas no malas izskatās aptuveni šādi-vai kā viņai dzīvē neiet, vīrs pameta grūtnieci ar mazu bērnu vienu un aizbrauca vai arī-vai, cik viņai grūti, tik daudz bērni. Tiem nu gan neiet! Un te es esmu kaut kāds cilvēks no citas planētas. Man daudz bērni ģimenē neliekas nekas šausmīgs, tas, ja cilvēks viens tiek galā, arī nekas tāds. Bet tā ir sabiedrības vaina. Man ir viena vecmamma ar kuru man nekad nebūs siltu attiecību, jo viņa ir tāda tipa cilvēks, kurš jau augstāk ir aprakstīts, kura uzskata, ka precēties, bērni-tā ir katorga(pašai slikta pieredze). Viņa kaifo, skatoties uz radinieci, kas sagrabinājusi pēdējo naudiņu priekš ēdiena laimētā ceļojumā, kura laikā var apskatīt tikai dabu(jā,arī tas ir skaisti), bet neko vairāk, kaifo, jo viņa dzīvo ar kārtējo partneri nereģistrētās attiecībās. Tāda kaut kāda dīvaina izpratne par vērtībām ir cilvēkiem.
Nez., tādas manas pārdomas par 3 bērniem, tikšanu ar visu galā. Manuprāt, svarīgi ir kā tam visam pieiet,un nevajag klausīties sabiedrības nelaimīgajā daļā, kura uzskata, ka laime ir naudā, un bērni ir dzīves lielākā nelaime, jo tad tev nedaudz ir jāiziet no savas komforta zonas.
nu man gan šķiet ,ka 3 tomēr nav maz!!!!Un te nu jāsaka,ka no malas viss izskatās vienkāršāk kā ir īstenība. Un kamēr mazi,tasizvadāšanas jautājums,slimošana , jo reti kurādarbāa ir laimīgi,kad tu mēnesī 2-3reiz ņem slimības lapu, īpaši slimošanas sezonā!
Kad paliks lelāki,tie būs pulciņi,apģērbs, izklaides. Un visu laiku tā ir pārtika, našķi,kas nav lēti.
Protams tā ir mūsu izvēle. Viegli nav, daudz kas ir sev jāaizliedz,ko varbūt bez bērniem varētu atļauties.Esam priecīgi un brīžiem ir sajūta- nu kāpēc mums to vajadzēja. Bet protams ,bērns tā ir laime😀Bet nekad es neteikšu ka trīs nav daudz, ka ir viegli un ka esmu katru dienu baigi apmierināta.!
Un cik mums būs mazbērnu ,un visiem vajadzēs dāvanas uz Ziemassvētkiem😃
Dzīvē jau nekad viss nav ar 100 proc.garantiju, ka nauda nekad nebeigsies, vienmēr būs tā siltā darba vieta, nebūs karš utt.
Tas ja tiek aprakstīt ne tikai rožu dārzs, nenozīmē, ka cilvēks katru dienu ir kaut kādā sos situācijā. Jums derētu kļūt par optimisti, citādi, lūkojoties uz sieru, redziet tur vienus caurumus.
Manupràt 3 ir tikai pats sākums, nevis daudz. Mums ir TIKAI 3 bērni. Joprojām iekšēji protestēju, ka mūs dēvē par daudzbērnu ģimeni.
Ja par tikšanu galā, nu tur katram sava shēma. Mums ir salīdzinoši viegli, jo bērni ir laukā no zīdaiņu vecuma, visi iet bērnudārzā, naktīs labi guļ, līdz ar ko esam visi atpūtušies, mums ir atbalsts (aukles, pieskatītāji) no tuvinieku puses. Vai es pieļauju vēl kādu bērnu nākotnē? Jā, kāpēc ne, ja izdosies atrisināt dažas sadzīviskas lietas, paplašināt dzīvesvietu, tad gribētu vēl noteikti vienu ķiparu.
arī mums ar vīru ir divi bērni, kaut gribētu nez cik, bet gribas lai viņiem ir daudz, kas, pat pasauli parādīt mums vēl neizdodas, bet ir uz ko tiekties, jo tas jau nav svarīgākais.
ļoti labs raksts cepums autorei🤗🤗🤗
es tam piekrītu, ka trīs tas ir gluži jauki, ja vecāki saprot ka tas ir viņu spēkos, bet sabiedrība ...... lai iet pupās, vienmēr būs kaut kas slikti.
bērni taču ir laime, nevis apgrūtinājums.
Priecājos par katru bērnu, par kuru vecāki rūpējas un var/spēj nodrošināt, manuprāt elementāras lietas, kurām vienkārši ir jābūt!
Pati nāku no trīs bērnu ģimenes, bija forši. Vienmēr esmu gribējusi daudz bērnus, bet man ir tikai divi un visticamāk vairāk nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka es nespētu nodrošināt saviem bērniem pietiekami plašu sadzīves telpu (katram savu istabu), diez vai spētu pavilkt vēl kādam bērnam interešu pulciņus (jā, jā kaut ko var salasīt gandrīz bez maksas, bet ja paskaita kopā, tad summa sanāk gana smuka), jā es uzskatu, ka bērni ir jāved uz pasākumiem - teātriem, koncertiem regulāri, kas nudien nav lēti, un es gribu saviem bērniem parādīt arī pasauli....
Es nesaprotu tos, kas rada bērnus vienu pēc otra un nedomā par to, ko dēs ēst bērniem, kā apģērbs, kur dzīvos, vairojas kā tādi prusaki, pat dzīvnieki vispirms taisa migu/ligzdu un tad gādā bērnus......