Nebiju gatava trešajam mazulim

Mana meitiņa ir trešais mans bērniņš. Tagad man ir 29 gadi un vecākam dēlam ir 8 gadi, mazajam puikam 3 un meitiņai 1gads un 4 mēneši.

Mana meitiņa pieteica sevi tad, kad mazajam tikko nosvinējam gadiņu. Protams, ka es nebiju gatava trešajam bērniņam pēc tik īsa starplaika, pie tam es vēl biju barojošā mamma un ar vīru attiecības bija dramatiskas! Un vēl man bija spirāle...Un vispār nekad nebūtu parakstījusies uz trešo mazo.

Tā kā man bija spirāle, nospriedu, ka tas nav normāli, ka man kavējas MR un nolēmu uztaisīt grūtniecības testu. Kā šodien atceros, ka stundu skatījos uz testu un raudāju, nezināju ko tagad darīt. Pieteicu vizīti pie dakteres. Tā kā spirāle netraucēja mazajam, man to izvilka ārā. Teica, lai kādas trīs dienas saglabāju gultas režīmu, tā arī darīju, bet cerēju, ka mazais „izgaisīs”...”Neizgaisa”, visu laiku domāju par abortu...būtu jau gatava to darit, bet pirms šī grēka daktere lika uztaisīt USG...Raudāju uz monitora pusi pat neskatījos, daktere ieslēdza paklausīties sirds tonīšus un šajā brīdī, dzirdod mazuļa sirds pukstus, nolēmu to paturēt.

Grūtniecība fiziski noritēja labi, bet ne psiholoģiski...biju viena ar puikām un savu punci. Visu laiku rājamies ar vīru un tikai doma, ka man būs meitiņa lika man saņemties! Meitukam pasaulē bija jānāk 23.12., bet te priekšā vēl viens pārdzīvojums – vīrs nedēļu pirms dzemdībām mani piekrāpa...Lai cik skumji tas arī nebūtu dzembību laikā izdomāju, ka neļaušu viņai piedzimt...Sāpes bija neizturamas, bailes un sirdsapiziņa...25 min laikā no iestāšanās brīža piedzima mana meitiņa.

Tagad skatoties viņai acīs ir kauns, ka gribēju no viņas atbrīvoties pat divas reizes.

Viņa man ir pati mīļākā esmu ļoti laimīga, ka viņa man tomēr ir.

"Sievietes par dzīvību"! Dalieties savos stāstos, kas lika izšķirties par labu bērnam