Kā atklāt aizcietējuma cēloni?

Vēdera aizcietējums ir veselības problēma, kas var būt gan dzīvesveida sekas, gan nopietnākas slimības pazīme. Kā ārsti novērtē aizcietējumu problēmas cēloņus un nopietnību, portālam www.maminuklubs.lv stāsta Dr. Aigars Martinsons, koloproktologs no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas. 

Dr.Aigars Martinsons

VSIA Paula Stradiņa KUS Ambulatorās ķirurģijas centrā 
reģistratūras tel. 67069793, 
e-pasts: Aigars.Martinsons@stradini.lv

Veselības centrs 4, reģistratūras tel. 67847100   

Aizcietējumi var izpausties gan vienkārši kā zarnu darbības traucējumi, gan arī būt kādas slimības, kas var būt un var arī nebūt saistīta ar resno vai taisno zarnu, pazīme.

Ar zarnu darbības traucējumiem visbiežāk saistītās slimības ir audzēji, iekaisumi, vielmaiņas slimības, nervu jeb neiroloģiskās slimības, tāpat aizcietējumi var būt arī kā blakusefekts daudziem medikamentiem.

Tātad ārsta pirmais uzdevums ir veikt izmeklējumus un noteikt, vai aizcietējums ir kādas slimības izpausme, vai nav.

Var izdalīt divu veidu aizcietējumus: „lēna tranzīta” aizcietējums, kad zarna ir slinka un visu saturu tā pārvieto lēnāk nekā parasti, kā dēļ rodas problēmas, un obtruētas defekācijas sindroms, kad dažādu iemeslu dēļ paciente nevar iztukšot taisno zarnu, bet zarnu satura pārvietošanās laiks pa resno zarnu ir normāls.

Lai noskaidrotu, kurš no šiem aizcietējuma veidiem nomoka pacienti, ir nepieciešami turpmāki izmeklējumi, kuros pielieto arī aizcietējumu kalkulatoru.

Ar aizcietējumu kalkulatora palīdzību ārsts var novērtēt problēmas nopietnību, konstatējot nevis to, cik bieža vai šajā gadījumā – reta – ir vēdera izeja, bet galvenokārt to, kāda ir vēdera izejas kvalitāte (nepilnīgas iztukšošanās sajūta, sāpes, asinis, stipra spiešanās, nepieciešamība palīdzēt ar roku, nepieciešamība lietot klizmas u.c.). 

Lai tiktu līdz pilnai diagnozei, īpaši, lai izvērtētu pacientes tālākās ārstēšanas iespējas, papildus kalkulatoram, obligāti arī citi izmeklējumi.

Vispirms mēra to, kādā ātrumā zarnu saturs tajās pārvietojas ( veic t.s. „resnās zarnas tranzīta laika mērījumus”.

Ja šis izmeklējums liecina, ka tiešām zarnu darbība ir kūtra, pacienti tālāk ārstē gastroenterologs. Pie proktologa atgriežas salīdzinoši nedaudz pacientu. Tie ir īpaši smagi gadījumi, kad ilgstošākā laika posmā (vismaz 6-12 mēneši) nav izdevies panāk vēlamo efektu, ārstējoties pie gastroenterologa.

Savukārt, ja veicot zarnas tranzīta laika mērījumus, ir aizdomas par obstruētas defekācijas sindromu (paciente nevar iztukšot taisno zarnu), ārsts iesaka defekogrāfiju.

Ja ir vēlme pēc sīkākiem paskaidrojumiem abu izmeklējumu ziņā (tranzīts un defekogrāfija), labāk saistīties ar izmeklējumu veicējiem – rentgenologiem („aizcietējumu komandā” to dara dr. Sedleniece tel. 29461616. 

Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv

Delikāti par sieviešu intīmās veselības problēmām