100 vasaras dienas, pirmā nedēļa

Šogad arī es nolēmu piedalīties vasaras mirkļu ķeršanas projektā un pēc pirmās nedēļas saprotu, ka dienā pat ir daudz vairāk kā viens mirklis, ko gribētu saglabāt atmiņā. Par manu šīs vasaras līdzgaitnieku kļūs manu bērnu iemīļots un uzticams draugs - ZIEPJU BURBULIS. Jau šonedēļ viņš uzspēja ne reizi vien paviesoties mūsu ikdienā.

1. diena. Ejam pastaigā, ņemot līdzi augu noteikšanas grāmatiņu. Dikti gribu saprast, kas ir tā dzeltenā puķe pļavā, kas līdzīga rapsim, pētu, bet līdz galam skaidrību negūstu (Varbūt kāds zin? Savādāk man trīsgadniece prasa, kā sauc šo puķi un nemāku atbildēt...)

2. diena. Vasarīgs lietus. Aicinu meitu ar basām kājām pastaigāt pa balkonu. Viņu gan šī ideja neaizrauj.

3.diena. Priecājamies par omes veikumu siltumnīcā. Viss "aug griezdamies". Meitai negaršo tomāti. Ceru, ka vasarā, kad pati varēs noplūkt tomātu no krūma, viņai tie iegaršosies.

4. diena. Dobeles ceriņi. Ģimenes ekskursija uz Dobeli. Ceriņi vienkārši burvīgi, pārsteidza šķirņu dažādība. Noskatīju, izpētīju. Gribu pie mājām iestādīt tumšo ceriņu, lai dēlam uz dzimšanas dienu zied.

5. diena. Garāmbraucot piestājam pie Rīgas lidlauka pavērot, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas. Interesanti, būs kādreiz vēl tur jāaizbrauc, neslikta vieta piknikam.