100 vasaras dienas, piektā nedēļa

Dienas skrien. Bieži vien pieķeru sevi pie domas, ka notiek kaut kas skaists, bet telefona (fotoaparāta) blakus nav, jo vasaras brīvības sajūta bieži vien ietver arī brīvību no telefona. Bet nu kaut kas tomēr galu galā sanāca.

19. jūnijs. Izbaudām vēl silto laiku. Lai gan vējš diezgan pamatīgs, bērni dikti tomēr grib plunčāties baseinā. Lai jau rūdās.

20. jūnijs. Vasaras sākumā dārza iestādījām trīs jāņogu stādus, labi ieaugušies.

21. jūnijs. Viss zied. Arī omes rozīte.

22. jūnijs. Atkal ierdamies laukos. Apkārt zaļums, lauks, mežs...

23. jūnijs. Omītes meistardabs - vainadziņš mazmeitai.

24. jūnijs. Pēc nolīgošanas viesi čakli metas iekšā lauku darbos. Es vairāk ar mazajiem un nedaudz paravēju, bet vīru gaida vēl zem ābelēm nenopļautā zāle.

25. jūnijs. Atgriežamies mājās. Ar trīsgadnieci sarunājam, ka viņa nu gulēs savā istabā. Ir ar mieru, bet gribot, lai mazais brālis arī tur guļ. Nu tad abi pārceļas prom no vecāku guļamistabas uz savu istabu. Vismaz pirmo nakti tur pavadīja godam, redzēs, kā būs tālāk.