100 vasaras dienas: 4.diena

Pēdējā laikā man mobilais telefons ir nepātraukti līdzi, jo nemitīgi rodas mirkļi, ko gribas iemūžināt. Un par to pārsvarā parūpējas mana mazā princese. 

Viņai ļoooti patīk palīdzēt it visā-slaucīt grīdu, mazgāt traukus, ravēt, skrūvēt. Neko viņai nevajag ierādīt-pati novērojusi, kā tas darāms, čakli ķeras pie darba. Šodien, palīdzējusi man iznest laukā lielo veļas bļodu (ja nebūtu ļāvusi pieķerties bļodas malai, meita būtu pilnā balsī protestējusi), Terēze it kā nozuda dārzā, bet tad pamanīju, ka viņa, apgāzusi ūdens spaini, kur sildījās ūdens puķēm, piestumūsi to pie veļas šņores, uzrāpusies uz spaiņa, mēģina izkārt brāļa zeķes. Tik iedziļinājusies darbā! Kad redzēja, ka skatos, izrādīja īstu lepnumu un prieku par paveikto.

Es tik domāju, kurā brīdī un kāpēc tā lielā palīdzēšana bez pamudinājuma bērniem pāriet?:D