100 vasaras dienas: 1.diena

Vakar saņēmu zvanu no pirmsskolas izglītības iestādes, ka mana mazā meitiņa no septembra var uzsākt bėrnudārza gaitas. Nebiju tam gatava! Arī pėc rindas kārtas numura spriežot, viņai pavisam noteikti nebija jātiek b/d, kura rindā bėrns stāv jau kopš 2.dzīves dienas, tātad-vairāk kā divarpus gadu. Biju gatava vėl vienu gadu pavadīt mājās, taču izrādās, ka daudzi atteikušies no savas ilgi un sūri gaidītās vietas, kas b/d durvis pavēra manai princesei. Tagad man pa vasaru tam jānobriest pašai, jo man viņa vėl joprojām ir mana maziņā, lolojamā meitiņa, kuru dikti grūti palaist:) 

Kādas sajūtas jūs pārņėma, kad bėrns bija jāpalaiž uz dārziņu? Vai bijāt pārliecinātas, ka tas ir labākais jūsu bėrnam?