10.gadu kāzu gadadiena- dzintara kāzas.

''Sasēda liepiņa ar ozoliņu,

Mūžam sasēda, ne vienu dieniņu."

Šos skaistos vārdus, es saņēmu 15.februāra dienā no savas kaimiņienes, SMS veidā. Vienkārši un skaisti, un no sirds.

Jā, mēs ar vīru oficiālā laulībā dzīvojam jau 10 gadus, tas ir daudz, vai maz? Nezinu, patreiz šķiet ka tas bija viens zibsnis, bet par to cik tomēr tas ir daudz, liecina kopā pavadītie vakari, sagaidītie rīti, prieki un raizes, kā arī mūsu meitas- Annija deviņgadīgā un Alise gads un četrus mēnešus vecā.

Tad nu sakarā ar šo datumu mēs nolēmām sarīkot īstas ģimenes pusdienas, kurā piedalījās paši tuvākie un mīlākie mūsu ģimenes locekļi- mūsu mammas un māsas ar ģimenēm.Kopā jau nebijām daudz, bet mums izdevās omulīga pasēdēšana ģimenes lokā, bez nekādiem pantiņiem, tradicionālajiem izgājieniem, kas it kā piederētos šādā dienā, jeb Dzintara kāzās.

Vienkārša pašēdēšana ģinemes lokā, tādu taču iznāk ļoti maz, kad visi sanākam kopā, kad tik tiešām varam sajust viens otra klātbūtni.

Mēs ar vīru bijām sarūpējuši cienastu, ne vekalā pirktu, bet pašu rūpētu, un mājas ēdiens jau ir pats gardākais, un tas jau arī visiem visvairāk garšo, tā ka sarunas raisījās, jauki pārspriedām kādi gan bijuši tie mūsu 10 pavadītie gadi kopā, un nolēmām, ka tā tik ir jāturpina, jo ja ģimenē ir saticība, tad nekādu problēmu vienkārši nav.

Es ar šo rakstu vienkārši gribēju padalīties savā priekā, par to kas man ir dots, un ieteikt ar jums savās ģimenēs šādas kopā sanākšanas sarīkot, kaut vai vienkārši, tāpēc vien ka mēs vienkārši esam.